Es nevarēju sevi noslēpt no vienaudžiem. Liāna par dzīvi ar Aspergera sindromu

Autisma iezīmes ir arī Liānas vecākajam brālim. Taču to viņu mamma Gita (vārds mainīts) zināja jau kopš bērnības. Viņam bija raksturīgie simptomi, grūtības socializēties bija jau bērnudārzā, bet skolas laikā izteikti. Lai aizbēgtu no aukstajiem Latvijas laikapstākļiem, jau 12 gadus ģimene par mājām sauc Spāniju. Dēls šeit juties labāk, nu jau absolvējis skolu. Taču cits stāsts ir ar jaunāko bērnu – meitu Liānu. "Viņa bija kā visi citi līdz kādiem 12 gadiem, īpaši neatšķīrās. Kad sākās pusaudžu pārmaiņas, viņa sāka kļūt citāda. Taču mēs to "norakstījām" uz pusaudžu krīzi, jo nebija arī tik traki, kā dzirdēts no citām ģimenēm. Viņa bija nomākta, sākās kaut kādi nelieli neirotiski traucējumi, taču nekas ļoti nopietns," atceras Gita.

Kad Liānai palika 15 gadi, tika nomainīta skola, jo iepriekšējā meitene nejutās gluži labi. "Pēkšņi mums no skolas atnāk vēstule – bērnam nepieciešams veikt testu, jo ir aizdomas par uzmanības deficīta sindromu. Biju sašutumā. 15 gadu laikā ne par autisko spektru, ne par Aspergera sindromu un uzmanības deficīta sindromu nebija ne runas. Mums taču ir viens bērns ar Aspergera sindromu, kā tad nezināsim par otru?!" Un tomēr tieši skolā atklājās pirmās aizdomas. Galvenais iemesls, kādēļ skola vēlējās, lai Liāna tiktu pārbaudīta, – uzzināt, vai, ja viņai ir uzmanības deficīta sindroms, eksāmenos meitenei vajadzīga īpaša pieeja, proti, papildu 15 vai 20 minūtes eksāmenam vai atsevišķa telpa. Neko no minētā meitenei nevajadzēja, jo pārbaužu laikā viņa nesavāca attiecīgo punktu skaitu – pietrūka vien divu vai četru punktu. Taču, pateicoties pārrunām, kurās Liāna ar psihoterapeitu piedalījās gan viena, gan vecāku pavadībā, un dažādiem vairāku dienu rakstiskiem testiem, diagnoze tika noteikta – Aspergera sindroms un uzmanības deficīta sindroms.

Kad Liāna pirmoreiz ieminējās par savām aizdomām, vecāki to uztvēruši ar vienādu reakciju – tev taču nav nekādas vainas! "Nē, ir! Man bija aizdomas par to, un arī skolas darbinieks teica, ka varētu būt nepieciešams pārbaudīties. Kaut kas nebija kārtībā, es nebiju līdz galam "normāla". Biju sarūgtināta, ka man varētu būt šī diagnoze, bet neviens manī neklausījās!" atceras meitene.