Teica, ka tikai apskaus. Emīliju 13 gadu vecumā izvaroja vienaudzis

Tolaik Emīlija vēl dzīvoja Maskavā, lai gan dzimusi un bērnību pavadījusi Sanktpēterburgā. Maskavā viņa nonāca, jo mamma iemīlējās citā vīrietī un ar Emīlijas tēvu izšķīrās. Uz Latviju ģimene pārcēlās 2015. gadā.

Šis pieredzes stāsts papildina "Centra Dardedze" sākto kampaņu "Lasi starp rindiņām" ar atgādinājumu vecākiem – seksuālu izmantošanu var piedzīvot jebkurš bērns, bet mēs katrs varam rīkoties, lai šos riskus mazinātu. Lai to novērstu, tie jāpazīst un par tiem jārunā. Un Emīlija ir pārliecināta – jo vairāk par to runāsim, jo vairāk bērnus un pusaudžus pasargāsim.

"Vai viņš saprata, ka mani izvaroja?"

Nepatīkamu uzmanību no pretējā dzimuma Emīlija sajuta jau 4. klasē, kad sāka mainīties ķermenis. "Parādījās krūtis, un puiši tām mēģināja pieskarties vai par to jokot. Tas bija moments, kad sāku just, ka notiek kaut kas, kas man nepatīk, bet nezināju, ko lai iesāk," atceras Emīlija. "5. un 6. klasē bija aktīvi posmi, kad mans ķermenis no bērna sāka pārveidoties par pusaudža ķermeni. Puiši mēģināja pieskarties dibenam, īpaši, ja bija uzvilkti svārki. Tajā laikā viņiem šķita ļoti stilīgi teikt meitenēm, kurām notiek ķermeņa transformācija, ka viņas ir maukas. Un neviens skolotājs neko nedarīja. Vai tiešām viņi neko neredzēja?" Emīlija sašutumā vaicā. Taču ne reizi skolotāji viņai neapvaicājās, vai nav nepieciešama palīdzība.

Jau šajā laikā vienaudži pārkāpa Emīlijas ķermeņa robežas, taču liktenīgais vakars, kas bērnam pēkšņi lika kļūt par pieaugušo, notika pavasara skolas brīvlaikā. Viņa kopā ar draudzeni devās uz Zooloģijas muzeju un pastāstīja, ka radušās simpātijas pret puiku, kas dzīvo tajā pašā mājā, bet citā kāpņu telpā. Viņu sauca Ņikita, un viņam bija 15. Abi viens otru īpaši nepazina – Emīlijai viņš vienkārši šķita pievilcīgs puisis.

Draudzene ierosināja, ka viņa uzrakstīs Ņikitam no Emīlijas profila vietnē "VKontakte" (sociālais tīkls Krievijā, līdzīgs mums pazīstamajam "Facebook" – red.). Saruna starp pusaudžiem tiešām atraisījās, un viņš Emīliju uzaicināja pie sevis ciemos. "Atceros, ka tajā brīdī sapratu – viņš no manis grib kaut ko, ko es īstenībā negribu. Tik un tā gribēju aiziet. Atceros, ka mans plāns bija pateikt, ka būsim tikai draugi un kopā skatīsimies filmas. Man bija tikai 13, es domāju, ka tā tās lietas strādā. Es atnācu, apsēdos viesistabā un teicu, ka viņš man ļoti patīk, bet gribu tikai draudzēties. Viņš atbildēja, ka es baidos. Viņš tikai mani apskaušot, man nav jābaidās. Un tad viņš mani pagrieza ar muguru pret sevi un vienkārši sāka visu darīt. Tas bija fiziski agresīvi. Man bija sāpīgi gan fiziski, gan emocionāli."

Pēc tam meitenes dzīvē sākās elle divu nedēļu garumā. Ņikita ar viņu vairs nekomunicēja, taču par notikušo visa skola uzzināja teju uzreiz. "Puiši sāka teikt, ka esmu mauka. Sāka rakstīt visādas šausmīgas lietas, domāja, ka no manis tagad var dabūt seksu. Viens puisis rakstīja, ka esmu gaļa un viss, kas ar mani dzīvē notiks, – stāvēšu uz ceļa kā prostitūta. Nesaprotu, kā 15 gadu vecumā puiši tā var pateikt. Tas, protams, nav kaut kas, ar ko viņi piedzimst. Viņi to iegūst no kultūras, vecākiem un draugiem. Man bija šausmīgi sāpīgi, jo es tiešām jutos vainīga. Vistrakākais ir tieši tas, ka sabiedrība uz tevi tā spiež, ka tu tiešām sāc ticēt, ka esi kaut kāda mauka."

Tikmēr Ņikita skolā no meitenes izvairījās. Šķiet, par izdarīto pat kaunējās. "Es nezinu, vai viņš saprata, ka mani izvaroja. Tas ir ļoti labs jautājums..."