MISC 2.0 - 26559
Foto: Privātais arhīvs
"Manā ģimenē tuviem radiniekiem bija dažādas onkoloģiskas saslimšanas, un tas motivēja vienmēr atsaukties valsts apmaksātam skrīningam," iesāk stāstīt arhitekte Ludmila Ševčenko. Viņa piedzīvojusi, ko nozīmē saskarties ar diagnozi, kas liek dzīvei apmest kūleni, – vēzi 3. stadijā.

Viņa vienmēr uzskatījusi, ka iespēju robežās ir jāseko līdzi veselīga dzīvesveida norādēm – jāsporto un jābūt aktīvai. "Papildus jāveic diagnostiskie izmeklējumi, lai gūtu pārliecību, ka esmu vesela. Strādājot aktīvu un atbildīgu darbu, mana ikdiena bija ļoti spraiga. Tomēr centos neatlikt skrīninga vēstules "uz vēlāku laiku", neļaujot tām pārklāties ar putekļu kārtu.

Tā es dzīvoju, līdz vienu dienu, mazgājoties dušā, sataustīju krūtīs sabiezējumu. Uzreiz vērsos pie ģimenes ārstes un veicu poliklīnikā mamogrāfiju, bet, jau gaidot atbildi, man bija nojauta, ka šoreiz būs savādāk. Nojauta apstiprinājās. Saņemot atbildi par izmeklējuma rezultātiem, ģimenes ārste uzreiz pieteica mani zaļajam koridoram Austrumu slimnīcas stacionārā "Latvijas Onkoloģijas centrs".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!