rotaļlaukums, mantiņa
Foto: Shutterstock
Ievas (vārds mainīts) dēlam divu gadu vecumā tika diagnosticēts autisms. Un Ieva nemelo – tas, ka dēls ir atšķirīgs no citiem, dažkārt sāp, taču viņa ir pārliecināta, ka no vārda "invaliditāte" ir jābeidz baidīties.

"Pie ārstiem vērsties mani mudināja novērojums, ka dēls attīstās lēnāk par vienaudžiem. Lasīju internetā, ka nevajag satraukties, bet tagad saprotu, ka patiesībā vajag gan," atmiņās dalās sieviete.

Ievu satrauca, ka dēls divu gadu vecumā patstāvīgi nestaigāja un nerunāja. Sākotnēji ārsti norādīja, ka bērna attīstība norit bez problēmām, taču sieviete bija pārliecināta, ka kaut kas nav kārtībā. "Kad uzzināju diagnozi, sapratu, ka tas nav nekas labs un nav arī nekas traģisks. Šo informāciju pieņēmu viegli, jo vienkārši nesapratu, kas tas ir," skaidro Ieva, norādot, ka izmisums iestājās brīdī, kad internetā izlasīja, ko nozīmē autisms un ka tas nav ārstējams.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!