Var pasmieties par caurām zeķēm, bet salauzta sirds ir salauzta sirds

Nevaru nepajautāt – vai uzaugi, smīdinot ģimeni un draugus?

Īsti ne. Līdz kādai sestajai, septītajai klasei biju ļoti kluss un, cik vien var būt, tāds pareizais puika. Pulciņi, mūzikas skolas, programmēšana, matemātikas olimpiādes – es biju tas čalis. Tētis bija skaļais, kurš visus smīdināja un veikalā flirtēja ar pārdevējām. Domāju: nē, es negribu būt tāds, kā var tā darīt!? Kaut kas notika, un ar sesto, septīto klasi kļuvu par to, kurš ar draugiem jokojas. Kā teica skolotājas, biju viens no tiem foršajiem, ar kuriem smējās ne tikai čaļi, bet arī skolotāji. Tāpēc viņām bija grūtāk uz mani dusmoties.

Kā tagad ir ballītēs, tev prasa pajokot?

Tagad vairs ne, cilvēki ir sapratuši, ka tas tā nestrādā, ka man nav anekdošu – ēzelis ieiet bārā un tamlīdzīgi. Sākumā prasīja, bet pēc sejas izteiksmes saprata, ka nav vērts.

Komiķa amatu taču augstskolās nemāca, kā tu līdz tam nonāci?

Šogad būs septiņi gadi! Pie vainas ir mani draugi. Bijām bārā, un viņi ieminējās, ka man vajag pamēģināt "stand-up" komēdiju. Es gan pat līdz galam nezināju, kas tas ir. "Gūglēju" un, kā jau parasti, sāku ar pasaules līmeņa komiķiem. Leģendārs ir Džordžs Karlins – ļoti gudrs, runā par politiku, literatūru. Tad vēl Edijs Mērfijs, kurš ir aktierisks un prot dziedāt un dejot. Sapratu, ka es tāds nevaru būt. Sev atklājot komiķus, kuri ir vienkārši un ar ikdienas lietām, attiecībām neapmierināti, sapratu – jā, to es varu darīt, varu iet tajā virzienā. Devos uz pirmo "atvērto mikrofonu", sanāca OK, un te nu es esmu.

Piedevām 2021. gadā saņēmi "Comedy Latvia" Gada komiķa apbalvojumu.

Jā, apbalvojums uzliek ekstra atbildību. Man pēc tam bija tūre, un visos reklāmas materiālos, visur bija uzraksts – gada komiķis. Jā, jā, tagad zinu, ko cilvēki sagaida. Bet tā ir mana problēma, vispār ir forši, forši.

Kā joki top? Sēdi un lasi anekdotes, ziņu virsrakstus?

Joki ir sagatavoti, pa retam kā improvizācija kaut kas ienāk galvā. Ir komiķi, kas raksta jokus, es pierakstu tikai tematus, par kuriem runāšu. Pārsvarā joki top, kad kaut kas "izbesī" vai liek man justies neērti, kaut kāda pieredze, kas ir pretstatā gaidītajam. To visu pierakstu un uz skatuves mēģinu "izķidāt".