"Rucava–Rīga–Roma" filma  - 147
Foto: Privātais arhīvs
2021. gadā videomākslinieks Edgars Trankalis pieņēma traku lēmumu – viņš no Rucavas 39 dienu laikā ar velosipēdu mēros 3222 kilometrus līdz Romai. Taču ar to viss nebeidzās – aizminoties līdz Itālijas galvaspilsētai, rucavietis izlēma, ka šo piedzīvojumu pārvērtīs filmā. Divus gadus vēlāk filma nudien ir tapusi. Taču ne bez kārtīgiem izaicinājumiem. Patiesībā filmas veidošana Edgaram šķiet trakāks piedzīvojums par pašu braucienu.

Edgars Trankalis ir videomākslinieks jau vairāk nekā 10 gadus. Viņš veido imidža un reklāmas rullīšus dažādiem uzņēmumiem. Tādēļ vienmēr bijis pašsaprotami, ka arī ceļojumos kameras ir kopā ar viņu, iemūžinot visu piedzīvoto. Tiesa, ceļojuma atskati ierasti pēc tam tika samontēti divu līdz trīs minūšu video. "Skaidri zināju, ka filmēšu arī šo braucienu, jo kameras blakus ir katru dienu, taču sākumā domāju, ka tas arī būs trīs līdz piecu minūšu atskats," viņš atceras.

Lai sagatavotos braucienam, Edgars pusgadu pavadīja intensīvos treniņos. Un treniņi tika aizvadīti, ne tikai braucot ar velosipēdu, bet arī spēlējot skvošu, dodoties ziemas peldēs, regulāri apmeklējot fizioterapeitu un lasot literatūru par to, kā šādiem pārbaudījumiem sagatavoties mentāli.

"Trenējoties sapratu – lai iesaistītu cilvēkus, būs sevi jāfilmē. Un sevi nekad nebiju filmējis un atrādījis kamerā. Domāju: kā nu tagad būs? Ja izbraukšanas dienā sākšu sevi filmēt, tas izskatīsies neveikli un stulbi. Vēl jo vairāk – tā nebūs ikdienas pastaiga, bet braukšana ar riteni, kur sirds ritms var būt pat pie 170 līdz 180 sitieniem minūtē. Pie tādas slodzes cilvēks īsti nedomā, tikai eksistē. Tad es sapratu, ka papildus man jāsāk trenēties arī sevi filmēt. Un es tiešām kā tāds muļķītis vakaros sēdēju kameras priekšā un kaut ko stāstīju. Sākumā bija ļoti dīvaini – nesapratu, kur skatīties, ko teikt un cik daudz teikt. Bet, mēneša garumā vairākas reizes nedēļā patrenējoties, jutu, ka kļūst arvien vieglāk," stāsta Edgars.

Taču ar to vien viss nebeidzās – parunāties kameras priekšā mājās ir kaut kas pavisam cits nekā tad, ja brauc ar velosipēdu pa ceļiem un neceļiem. "Kad trenējos, braucu dažādos laikapstākļos – gan pa dubļiem, gan tad, kad ārā bija mīnus grādi. Un braucu vidēji 70 līdz 100 kilometrus dienā, dažreiz pat vēl vairāk. Ņēmu līdzi lielo kameru un mazākas kameriņas, dronu un mēģināju saprast, kur to visu likt, lai ātri vajadzības gadījumā varu izvilkt ārā un nebūtu ilgi jāpakojas." 

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!