Nora Ikstena atklāti par to, kas viņu noveda dzīves tumšākajā punktā

Ikstena nu ir atguvusi dzīvesprieku, tāpēc ekskluzīvā intervijā LTV piekritusi pastāstīt par apstākļu kopumu, kas viņu noveda dzīves zemākajā punktā, kā arī noņemt stigmu cilvēkiem, kuriem šķiet, ka dzīvi vairs nav iespējams paciest. "Nekad to nedariet! Jo tur, kur jūs nokļūsiet, ja jums Dievs būs devis iespēju izrausties no tā ārā, es jums nenovēlu nokļūt. Vienmēr padomājiet līdz pēdējam brīdim un nesperiet to soli, pilnīgi noteikti! Un otrs – runājiet par to! Pat tad, ja jums liekas, ka visa pasaule skatās kā uz traku, izdarījušu neprātīgu soli, atrodiet sevī spēku par to runāt," aicina rakstniece. Viņa pati pēc pašnāvības mēģinājuma ilgi veseļojās; tovasar ziedot rakstniecei aicināja kolēģe Māra Zālīte, Raimonds Tiguls un citi. Atlabšana bija ilga.

Raidījumā "Dzīvei nav melnraksta" Ikstena atklāj, ka laulībā ar gruzīnu izcelsmes rakstnieku Levanu Beridzi piedzīvojusi neuzticību. "Šķirto ģimeņu skaits Latvijā ir milzīgs. Vēl lielāks ir to ģimeņu skaits, kur viena vai otra puse pieņem to, ka laulātais draugs bijis neuzticīgs, un dzīvo tik nost. Tā ir katra cilvēka personīgā izvēle, bet man tas neder," stāsta Ikstena.

Savulaik par Ikstenas un Beridzes skaisto mīlestību vēstīja vairāki pašmāju žurnāli, taču tagad Ikstena atklāj, ka no kopdzīves 11 gadiem piecus pavadījusi bailēs no vīra. Lai gan Ikstena nevar apgalvot, ka pati cietusi no vardarbības, viņai labi pazīstama stindzinošā baiļu sajūta. "Tā bija vardarbība, kas neizpaudās pret mani, bet pret man tuviem cilvēkiem," atklāj Nora.

Vaicāta, kāpēc viņa daudzus gadus to cietusi un nepārtrauca, Ikstenai ir atziņa: "Tāpēc, ka es nebiju nonākusi pie paša svarīgākā savā dzīvē – pie savas pašvērtības apziņas. Ka es spēju pastāvēt viena. Ka es spēju būt viena. Ka man ir labi ar sevi. Ka es redzu daudz ko apkārt dzīvē priecīgu, skaistu, gaišu," tagad secina viņa. Sievietei nav noteikti jābūt ar kādu kopā, nav jābūt ģimenē. Ja nav izdevies, sevi par "lūzeri" nekādā gadījumā nedrīkst uzskatīt. Ikstena aicina jebkuram cilvēkam apzināties sevi kā vērtību: "Kad tu kā cilvēks iegūsti šo pašvērtības apziņu un ka tu neļausi sev darīt pāri, tad tu piecelies un ej! Tu varbūt ej nezināmajā, bet tev ir spēks to izdarīt. Kamēr tev nav šīs apziņas, tu nekur neaiziesi. Turpināsi būt tajā putrā un domāt, ka tā ir labāk, nekā vienai," skaidro rakstniece.

Lēmumu šķirties viņa nenožēlo itin nemaz, lai gan sāpes bijušas tādas, ka prasīja teju viņas dzīvību. "Mans depresijas cēlonis bija milzīga vilšanās mīlestībā un kopdzīvē, un pandēmija," saka Ikstena. Viņasprāt, kovidlaikā Latvijā valdījis autoritārs režīms. "Es izvēlējos nevakcinēties un piedzīvoju visu autoritāra režīma spektru. Tas bija smagākais periods manā dzīvē," skaidro rakstniece.

Viņa saka, ka to tukšo acu skatienu, kas raksturo izmisušus cilvēkus, nevar sajaukt. "Tu vairs šeit nepiederi, tu vairs šeit neesi. Tā ir atāķēšanās no dzīves," skaidro Ikstena un piebilst, ka pati visiem ir zināma kā dzīvi ļoti mīlošs cilvēks, arī viņas grāmatu nosaukumi ir dzīvespriecīgi ("Dzīves svinēšana", "Dzīvespriecīgais vakarēdiens" un citi), taču pat tik vitālu cilvēku kā viņa skāra vēlme šo dzīvi izbeigt.

Tagad, izkārpījusies no dzīves tumšākā perioda, Ikstena uzskata, ka par zemākajiem punktiem ir jārunā, jo to slēpšana var pagrūst suicīdam tuvāk kādu citu, kurš jūtas šim ļoti tuvu. "Ne jau kaut kādā dzeltenās preses līmenī, bet šādas intervijas līmenī. Jā, tā bija, tā notika. Mana mācība no tā visa ir tāda! Es tev pasniedzu roku, lai tu nenonāc līdz šai mācībai. Lai bez iziešanas tai cauri tu tiec tuvāk gaismai."

Latvijas Psihiatru asociācija (LPA) kampaņā "Depresijas cena" skaidroja, ka depresija ir psihiska saslimšana, kas ietekmē emocijas, domas, uzvedību un ķermeņa fiziskās reakcijas. Tā izteikti negatīvi ietekmē spēju strādāt, mācīties, rūpēties par sevi vai citiem. Ikviens kādā dzīves brīdī var justies noskumis vai nelaimīgs, taču tas ne vienmēr nozīmē, ka sākusies depresija, definē SPKC. To apstiprina arī ārsti.

Kā liecina Latvijas Psihiatru asociācijas veiktais pētījums, pacienti paši neatpazīst slimību un arī ilgstošus simptomus pieņem kā normālu, pārejošu emocionālo stāvokli. Ārste skaidro: par depresiju var runāt, ja vismaz divas nedēļas cilvēks izjūt tādu simptomu kopumu kā pazemināts garastāvoklis lielāko dienas daļu bez noteikta iemesla, interešu, dzīvesprieka un enerģijas trūkums, izteikta vainas vai nevērtīguma sajūta, grūtības koncentrēties darbam vai pieņemt lēmumus, kavētas reakcijas, kam var pievienoties jebkādi miega traucējumi (gan bezmiegs, gan pārmērīga miegainība), apetītes izmaiņas, nevēlēšanās baudīt intīmu tuvību, domas par pašnāvību. Dažādiem cilvēkiem var būt dažādi depresijas simptomi un atšķirīgs simptomu smagums. Ne visiem, kuri slimo ar depresiju, ir pilnīgi visi simptomi, tāpēc, ilgstoši jūtot kaut vai dažus no tiem, būtu ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta vai psihiatra, kurš noteiks diagnozi.

Tie, kas dzīvo līdzās, var arī nepamanīt, ka cilvēka uzvedība pakāpeniski mainās, liecina ārstu pieredze. Cilvēks var kļūt klusāks, noslēgties sevī, izjust sevi kā apgrūtinājumu citiem, katrā situācijā saskatīt tikai to, kas varētu noiet greizi, vairs neinteresēties par nodarbēm, kas iepriekš sagādājušas prieku. Kāds, kurš bijis dzīvespriecīgs, kļūst drūms, vairs nejoko un nesmejas par jokiem.

"Šīs pārvērtības nenotiek vienā dienā," "Delfi" skaidroja Dr. Ieva Everte. "Tas notiek pakāpeniski, un tie, kuri ikdienā dzīvo blakus, gluži nemanot pierod pie šīm pārmaiņām. Jautājot pacienta tuviniekam, kad sākušies simptomi, nereti dzirdam atbildi – es pat nepamanīju, varbūt pirms diviem vai trim mēnešiem."

Arī izskatā izmaiņas ne vienmēr uzreiz var pamanīt. Cilvēks var censties sapucēties, dodoties uz darbu, un, izejot no mājām, seju savilkt smaidā, kaut gan iekšēji jūtas galīgi sagrauts. Depresijai kļūstot smagākai, jau var kļūt grūtāk parūpēties par savu izskatu un veikt ikdienas higiēnas procedūras – izmazgāt matus, izmazgāt un izgludināt apģērbu, iztīrīt zobus. Miega traucējumu dēļ var veidoties loki zem acīm, var būt ļoti zems enerģijas līmenis, cilvēkam ir grūti koncentrēties darbam. Apetītes trūkuma dēļ cilvēks var zaudēt svaru. "Pacienti mēdz stāstīt, ka nekas vairs negaršo, visas dienas garumā var iztikt ar gabaliņu maizes, kaut arī dzīvesbiedrs atstājis ledusskapī ēdienu, kas būtu tikai jāuzsilda," stāsta ārste. "Tāpēc svara zudums ne vienmēr ir uzskatāms par kaut ko labu un komplimentus par to nevajadzētu izteikt, ja vien neesat pilnīgi pārliecināti, ka cilvēkam ir tiešām laba fiziskā un psihiskā veselība un notievēšana ir bijis viņa mērķis."

Ik gadu pašnāvībās dzīvību zaudē ap 300 cilvēku, vēl daudz vairāk ir salauztu dzīvju tuviniekiem. Apmēram 80% no šiem gadījumiem ir saistīti ar depresiju. Izglābt kaut vai vienu cilvēku no šiem 300 būtu milzīga vērtība.

60 līdz 70% depresijas gadījumu var izārstēt, pārējos gadījumos var uzlabot pacienta stāvokli, lai cilvēks labi justos un dzīvotu kvalitatīvu dzīvi, pat ja tas nozīmē regulāras konsultācijas ar ārstu un ilgstošu medikamentu lietošanu, stāsta Māris Taube, Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents.

Ja jums ir domas par pašnāvību, nekautrējieties par to runāt ar sev tuviem cilvēkiem un vērsties pēc palīdzības pie speciālistiem (ģimenes ārsta, psihiatra, psihologa, psihoterapeita, krīzes centra speciālista vai sociālā darbinieka), raksta Slimību profilakses un kontroles centrs. Ja kāds no jūsu draugiem, paziņām vai tuviniekiem uztic jums savas domas par pašnāvību un/vai ir redzamas pašnāvības riska pazīmes, un/vai šis cilvēks ir pakļauts vienam vai vairākiem pašnāvības riska faktoriem, neatstājiet viņu bez ievērības un dariet visu, kas ir jūsu spēkos, lai šis cilvēks saņemtu palīdzību. Jūs varat izglābt savu vai cita dzīvību! Smagā dzīves brīdī var šķist, ka aiziešana no dzīves ir vienīgā izeja, taču ir iespējami risinājumi un palīdzība, lai atkal varētu justies labi un pilnvērtīgi baudīt dzīvi.

Ja ir aizdomas, ka pašam vai tuviniekam ir depresija vai ir pašnāvnieciskas domas, kur meklēt palīdzību?

Latvijā psihiatrs ir tiešās pieejamības ārsts, pie kura nav pat vajadzīgs ārsta nosūtījums. Tas ir valsts apmaksāts pakalpojums, uz kuru var pierakstīties jebkurā no ambulatorajiem centriem.

Telefoni, kur zvanīt krīzes situācijās:

Lasi te, kas vēl svarīgs bez medikamentiem depresijas ārstēšanā, jo ar to vien nepietiek. Lasi, kā palīdzēt tuviniekam, kurš ir depresijā. Informācija šeit.