Sestdienā pastaigājoties pa Rīgas ielām, sastopu līgavas skaistās kleitās, uztraukušos līgavaiņus un bariņu kāzu viesu. Neatceros nevienu piektdienas vakaru Vecrīgā bez jautru meiteņu kompānijas, kas pa starpu naudas pelnīšanai, pārdodot dažnedažādus niekus, izkliedz saukļus “Mīļā, šis ir tavs pēdējais brīvais vakars!” u.c.
Laimīgās un bezrūpīgās sejas liecina par vēlmi un gatavību iestūrēt laulības ostā. Līgava noteikti ir izsapņojusi, kādas būs kāzas, kāzu nakts, ceļojums un citas lietas, par kurām labpatīk domāt. Viņas dzīvē mainīsies viss! Vai rozā brilles un reibinošais mīlestības plīvurs ļauj sievietei nolaisties uz zemes un padomāt par praktiskām lietām? Nākotnē par viņu rūpēsies vīrs, tomēr lieta, par kuru der padomāt un par ko rakstīsim šoreiz – laulāto kopējā manta.

Salīdzinot ar situāciju pirms gadu desmita vai diviem, kad jaunais pāris faktiski uzsāka kopdzīvi pēc kāzām, daudz kas ir mainījies. Pārsvarā pāris izlemj doties laulībā pēc vairākiem kopā nodzīvotiem gadiem, līdz ar to neveido jaunu saimniecību, bet gan esošā iegūst citu statusu.

Kad pāris dzīvo faktiskā laulībā bez likumiski reģistrētas laulības, juridiski viņu abu līdzekļi ir dalīti un katram pieder tas, ko viņš ar savu darbu ir nopelnījis vai citādi ieguvis īpašumā. Šķiršanās gadījumā katrs paņem lietas, kuras iegādājies, un problēmām par mantas piederību nevajadzētu rasties, turpretī, ja laulība ir reģistrēta likumā noteiktā kārtībā, laulāto mantas sadale var radīt grūtības.

Laulāto likumiskās mantiskās attiecības

Ja, stājoties laulībā, pāris nav vienojies par citu kārtību, noslēdzot atsevišķu līgumu, tad pieņem, ka viss, ko abi laulātie vai viens no viņiem laulības laikā iegūst, ir abu laulāto kopēja manta. Civillikums nosaka, kādos gadījumos laulības laikā iegūtā manta nav uzskatāma par kopējo mantu, piemēram, personiskas lietošanas priekšmeti un tādi, kas uzskatāmi par darba instrumentiem, bez atlīdzības iegūta manta un laulātā atsevišķās mantas ienākumi, bez tam katrs no laulātajiem kā atsevišķu mantu patur visu, kas iegūts īpašumā pirms laulības slēgšanas.

Pastāvot strīdam par mantas piederību, šaubu gadījumā prezumē, ka manta ir abu laulāto kopīpašums. Ja vēlēsities pierādīt, ka kāda no laulības laikā iegūtajām lietām pieder vienīgi jums un nav uzskatāma par laulāto kopēju mantu, pierādīt nāksies jums, jo tas, ka manta ir laulātā atsevišķs īpašums, jāpierāda tam, kurš to apgalvo.

Sadzīvē nereti nākas dzirdēt frāzes “auto un dzīvoklis ir uz mana vārda”. Kā saprast šos vārdus, ja pāris oficiāli reģistrējis laulību? Vai tas, kas reģistrēts uz vīra vārda, pieder tikai viņam? Šādus jautājumus uzdod ne viena vien sieviete, apsverot laulības šķiršanu un no tās izrietošo kopmantas sadali.

Latvijas likumdošana atsevišķai mantai paredz īpašu reģistrēšanas veidu. Piemēram, nekustamais īpašums reģistrējams Zemesgrāmatā vai Valsts zemes dienesta kadastra reģistrā, bet automašīnas Ceļu satiksmes drošības dienesta autotransporta reģistrā. Lai gan iepriekšminēto publisko reģistru nozīme, nosakot mantas piederību, ir atšķirīga, nevajag mest plinti krūmos un atteikties no savām tiesībām. Civillikuma noteikums par laulāto mantas kopību ir vispārējs un attiecas arī uz viena laulātā vārda reģistrētu īpašumu. Tātad, ja laulības laikā ģimene ir privatizējusi vai nopirkusi nekustamo īpašumu, bet Zemesgrāmatā tas ierakstīts uz viena laulātā vārda, otram jebkurā gadījumā pienākas puse no īpašuma. Izņēmumi ir iepriekšminētā laulātā atsevišķā manta vai gadījums, kad Zemesgrāmatā izdarīts piemetinājums, ka šī manta uzskatāma par laulātā atsevišķu mantu.

Laulību šķirot, ja nevar vienoties par kopmantas sastāvu un tās sadali, jautājums nododams izšķiršanai tiesā, ja strīdu par to nav, tiesa šo jautājumu neskatīs. Asu strīdu gadījumā iespējams vērsties pie zvērināta tiesu izpildītāja ar lūgumu sastādīt laulāto kopmantas inventāra sarakstu, kas nozīmē, ka tiesu izpildītājs sastādīs aktu, kurā fiksēs visu laulāto mantu. Šis akts dos jums papildu garantiju, ka otrs laulātais nevarēs patvaļīgi rīkoties ar noteiktiem priekšmetiem, bet jautājumu par aktā iekļauto priekšmetu piederību noteiks tiesa, uzklausot puses un izvērtējot pierādījumus.

Laulāto kopmantu sadalot, vislabāk pašiem laulātajiem vienoties par mantas sadali, jo bieži vien tiesas procesi ir ilgstoši un gan fiziski, gan arī morāli nogurdinoši. Ja pāris var vienoties būtiskākajos jautājumos, tad to juridisku noformēšanu var atstāt juristu ziņā.

Gadījumos, kad īpašumu patur viens no laulātajiem, otrs ir tiesīgs saņemt kompensāciju vai atteikties no savas daļas laulāto kopējā mantā. Laulāto kopmantas sadalē, tāpat kā citos svarīgos jautājumos, svarīgi ir nepieļaut naida un principu īstenošanu, jo tādējādi nenokārtosies nedz pāra attiecības, nedz finansiālie jautājumi. Nenoliedzami, vislabāk ir par to padomāt pirms stāšanās laulībā, lai šķiršanās gadījumā vismaz šī nepatīkamā nots netiktu izspēlēta.

Kā izvairīties no sarežģītā laulāto kopmantas dalīšanas procesa šķiroties? Tāpat kā precoties neviens nedomā par šķiršanos, tā arī līgava nepadomā, ka jaunā vīra sīkmanība, skopums un nevēlēšanās piekāpties nevienā dzīves situācijā var viņai atspēlēties. Līdztekus Civillikumā noteiktajam laulāto likumisko mantisko attiecību modelim pastāv laulāto līgumiskās mantiskās attiecības.

Laulāto līgumiskās mantiskās attiecības

Laulāto līgumiskajām attiecībām iespējami divi varianti – laulāto mantas kopība un visas laulāto mantas šķirtība. Laulāto mantas kopības gadījumā visa laulāto manta ir apvienota vienā kopējā, kas laulības laikā nepieder nevienam no laulātajiem atsevišķā daļā. Izņēmumi ir katra laulātā atsevišķā manta.

Nosakot laulāto mantas kopību, jāvienojas, kurš no laulātajiem būs šīs kopības valdītājs (sieva, vīrs vai abi kopā). Šāds laulāto mantisko attiecību regulējums nav īpaši populārs, turpretī laulību līgumi, kas paredz visas laulāto mantas šķirtību, ir izplatīti Rietumeiropā un arī Latvijā. Šis laulāto mantisko attiecību veids paredz, ka laulātais patur sev ne tikai pirms laulības iegūto mantu, bet arī laulības laikā iegādāto īpašumu. Tātad atgriežamies pie tāda mantisko attiecību modeļa, kas pastāv starp partneriem, kas atrodas faktiskajā jeb tā sauktajā civillaulībā.

Ierosināt nākamajam vīram noslēgt laulības līgumu nav jāuztver kā neticība attiecībām vai neuzticēšanās viņa personai. Ja esat izlēmušas, ka vēlaties noslēgt laulības līgumu vai vismaz par to parunāt ar savu līgavaini, dariet to. Galvenais šādas sarunas uzsākšanai ir pārliecība par sevi un sarunas pareizais tonis. Šādas sarunas neveiksies, ja ar žurnālu rokā, patīkami satraukta par jauniegūtu informāciju to pavēstīsit arī viņam vai sveču gaismā romantiska vakara vidū uzsāksit diskusiju par tēmu finanses. Labi apdomājiet, ko gribat teikt, un neaizmirstiet atgādināt, ka viņš ir vīrietis, ar kuru esat nolēmusi saistīt savu dzīvi, un finanses ir tikai viena maza daļa no tā, kas jāizrunā pirms lielā notikuma. Iespējams, būsit patīkami pārsteigta par viņa atsaucību.

Laulības līgumu noslēgšana

Laulības līgumus laulātie var slēgt kā pirms stāšanās laulībā, tā arī laulības laikā. Likums nosaka dažas īpašas prasības laulības līguma noslēgšanai, piemēram, ka laulības līgumi noslēdzami bez vietniekiem, kas nozīmē, ka aizliegta pilnvarnieku starpniecība. Tāpat likums nosaka īpašu formu laulības līgumiem – tie slēdzami pie notāra.

Lai laulības līgums iegūtu juridisku spēku pret trešajām personām, tam jābūt reģistrētam Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Laulāto mantisko attiecību reģistrā, un, ja laulātajiem pieder nekustamais īpašums, arī Zemesgrāmatās.

Vai laulības līgums ir nepieciešams vai ne, kā arī to, kurš laulāto mantisko attiecību modelis ir piemērots katram pārim, lai paliek lasītājas ziņā, tomēr finansiālās saistības ir svarīga dzīves joma divdesmit pirmā gadsimta sievietei.

Aizbildinājums “bet man taču nekā nav” nenozīmē, ka nekā arī nebūs, un diezin vai būsit tik naskas, lai izsekotu līdzi visām vīra biznesa lietām, un neba viņš stāstīs par savām nebūšanām darbā. Atcerieties, kad jūsu draugs kļūs par jūsu laulātu vīru – it viss, kas attiecas uz viņu, var ietekmēt arī jūsu un jūsu bērnu finanses. Nedomājiet stereotipiski, ka tās līgumu padarīšanas attiecas tikai uz bagātiem ļautiņiem, nē, parūpēties par savu līdzekļu stabilitāti ir katras sevis cienošas sievietes uzdevums.

  • Ja starp laulātajiem nav noslēgts laulības līgums, tad viss, ko laulātie ieguvuši laulības laikā, ir abu laulāto kopēja manta.
  • Laulības līgumu var noslēgt kā pirms došanās laulībā, tā arī laulības laikā.
  • Strīdus par laulāto kopējas mantas dalīšanu izšķir tiesa.
  • Lai laulības līgums būtu saistošs pret trešajām personām, tas jāreģistrē likumā noteiktā kārtībā.
  • Noslēdzot līgumu par visas mantas šķirtību, pāris saglabā tādas pašas mantiskās attiecības, kādas pastāvējušas pirms laulības reģistrēšanas.
  • Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!