Turīgākie seksuālas problēmas piedzīvo retāk

Šādus datus parāda šā gada sākumā Veselības ministrijas publicētais pētījums par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem*.

Seksuālās dzīves problēmu izplatība pieaug līdz ar vecumu, sasniedzot 23,8 procentus vīriešu vidū vecumā no 50 līdz 64 gadiem un 22,5 procentus sieviešu vidū vecumā no 50 līdz 64 gadiem.

Nozīmīgi lielāks īpatsvars iedzīvotāju, kuri dzīvo kopā ar partneri, ziņo par seksuālās dzīves problēmām. Dzīvesvietas grupās nozīmīgas atšķirības seksuālās dzīves problēmu izplatībā nav novērotas.

No iedzīvotājiem, kuri ziņo par seksuālās dzīves problēmām, tikai 15,3 procenti sieviešu un 17,9 procenti vīriešu par šīm problēmām ir konsultējušies ar ārstu vai izmeklējušies. Statistiski nozīmīgas atšķirības dzimumu grupās, vecuma grupās, nodarbošanās grupās, ienākumu līmeņa grupās, partnera esamības grupās, dzīvesvietas grupās nav novērotas. Savukārt izglītības līmeņa grupās vismazākais īpatsvars iedzīvotāju, kuri konsultējušies par šīm problēmām ar ārstu, ir pamatizglītības vai zemākas izglītības grupā.

Salīdzinot seksuālās dzīves problēmas 15-49 gadus vecu vīriešu vidū, var secināt, ka 2023. gada pētījumā vīriešu īpatsvars, kuri ziņo par seksuālās dzīves problēmām, ir par 3,8 procentpunktiem augstāks, nekā 2011. gadā (9,2 procenti 2023. gadā un 5,4 procenti 2011. gadā), tomēr jāņem vērā, ka jautājuma formulējumā kā piemērs netika minēta samazināta interese par dzimumdzīvi.

No visiem iedzīvotājiem seksuāli aktīvi ir 92,9 procenti (92,4 procenti sieviešu un 93,5 procenti vīriešu). 15-24 gadus vecu jauniešu vidū dzimumakts ir bijis 62,8 procentiem respondentu (dzimumu atšķirības dzimumdzīves pieredzes ziņā nav vērojamas). Trīs visvairāk minētie faktori, kas pamudinājuši uzsākt dzimumattiecības, ir abu partneru vēlēšanās, sajūta, ka persona ir gatava dzimumdzīvei, un mīlestība (sajūta, ka ir satikts īstais cilvēks).

Vidējais dzimumdzīves uzsākšanas vecums ir 18,1 gads. Iepriekšējo pētījumu ziņojumos aplūkots dzimumdzīves uzsākšanas vecums 20-24 gadus vecu jauniešu vidū. Secināms, ka laika gaitā dzimumattiecību uzsākšanas vecums nedaudz samazinās. Dzimuma atšķirības attiecībā uz vidējo dzimumdzīves uzsākšanas vecumu nenovēro.

Pētījums liecina, ka kopumā 15-64 gadus veciem iedzīvotājiem dzīves laikā bijuši vidēji deviņi seksa partneri. Savukārt pēdējo 12 mēnešu laikā kopumā 15-64 gadus veciem iedzīvotājiem bijuši vidēji 1,2 seksa partneri. Salīdzinot ar 2011. gadā veiktā pētījuma rezultātiem secināms, ka 15-49 gadus vecu iedzīvotāju vidū tādu seksuāli aktīvo iedzīvotāju īpatsvars, kuriem pēdējā gada laikā ir bijis vairāk nekā viens dzimumpartneris, ir samazinājies.

Salīdzinot ar iepriekš veikto pētījumu rezultātiem secināms, ka 15-49 gadus vecu iedzīvotāju vidū vidējais seksa partneru skaits pēdējo 12 mēnešu laikā ir samazinājies gan sievietēm, gan vīriešiem. Izņēmums ir 40-49 gadus vecu vīriešu grupa, kurā vidējais seksa partneru skaits ir pieaudzis no 1,31 2011. gadā līdz 2,56 partneriem 2023. gadā.

Kopumā gadījuma rakstura dzimumattiecības pēdējo 12 mēnešu laikā bijušas 13,7 procentiem 15-64 gadus vecu iedzīvotāju (17 procentiem vīriešu un 10,3 procentiem sieviešu). Gadījuma rakstura sekss bijis lielākam īpatsvaram vīriešu, gados jaunu iedzīvotāju, laukos dzīvojošu iedzīvotāju un iedzīvotāju ar pamata vai zemāku izglītību.

Salīdzinājumā ar 2011. gadā veiktā pētījuma rezultātiem, secināms, ka 15-49 gadus vecu iedzīvotāju īpatsvars, kuriem nav bijušas gadījuma rakstura dzimumattiecības pēdējo 12 mēnešu laikā, ir krietni paaugstinājies.

Gadījuma rakstura dzimumattiecību laikā prezervatīvus vienmēr lietojuši tikai 36,4% iedzīvotāju. Īpaši satraucošs ir fakts, ka gadījuma rakstura dzimumattiecību laikā 89,7 procenti 50-64 gadus vecu sieviešu prezervatīvus neizmanto nekad, norāda pēījuma autori.

Gadījuma rakstura seksa laikā prezervatīvu vienmēr lieto lielāks īpatsvars personu augstāka ienākumu līmeņa grupā (801 vai vairāk eiro mēnesī) un Rīgā dzīvojošo populācijā. Minētie prezervatīvu lietošanas rādītāji statistiski nozīmīgi neatšķiras izglītības un nodarbinātības statusa grupās.

Vairums iedzīvotāju (79,5 procenti) ziņo, ka pētījuma veikšanas brīdī viņiem ir viens (-a) pastāvīgs (-a) dzimumpartneris (-e) (80,5 procenti sieviešu un 78,5 procenti vīriešu). 15-24 gadus vecu jauniešu grupā pastāvīgs partneris ir lielākam īpatsvaram sieviešu.

Personām, kurām ir pastāvīgs dzimumpartneris, tika uzdots jautājums, cik lielā mērā iepriekšējā dzimumakta laikā tika izjusta fiziska bauda un emocionāla labsajūta. Kopumā izteikti vai ļoti izteikti fizisku baudu izjutuši 68,5 procenti iedzīvotāju, bet emocionālu labsajūtu – 69,1 procents iedzīvotāju. Fizisku baudu vai emocionālu labsajūtu iepriekšējā dzimumakta laikā nav izjutis lielāks īpatsvars sieviešu. Salīdzinot fizisku baudu un emocionālu labsajūtu – lielāks īpatsvars vīriešu ļoti izteikti vai izteikti ir izjutuši fizisku baudu, savukārt lielāks īpatsvars sieviešu izjutušas emocionālu labsajūtu.

Ziņojumā atspoguļotā kvantitatīvā šķērsgriezuma pētījuma mērķis bija noskaidrot seksuālās un reproduktīvās veselības stāvokļa izmaiņu un to ietekmējošo faktoru tendences 15– 64 gadus vecu Latvijas iedzīvotāju vidū. Pētījuma datu vākšana norisinājās no 2020. gada septembra līdz 2023. gada maijam. Ar nejaušinātas atlases palīdzību, speciāli apmācītiem intervētājiem rekrutējot iedzīvotājus viņu dzīvesvietās un izsniedzot pašaizpildes anketu latviešu vai krievu valodā, tika kopumā rekrutēti 4181 respondenti - 2014 vīrieši un 2167 sievietes.

Tā kā šis ir ceturtais Latvijā veiktais pētījums par iedzīvotāju seksuālo un reproduktīvo veselību (iepriekšējie pētījumi norisinājās 1997., 2003. un 2011. gadā), ziņojumā, kur tas ir bijis iespējams, ir veikts rezultātu salīdzinājums ar iepriekš veiktajās aptaujās iegūtajiem rezultātiem. Tāpat ziņojumā apkopota informācija par aktuālākajām izmaiņām normatīvajos aktos un par valsts statistikas datu tendencēm seksuālās un reproduktīvās veselības jomā Latvijā pēdējo 10 gadu laikā.

*Ķīvīte-Urtāne A., Lazdāne G., Demčenko K., Gobiņa I., Isajeva L., Ivanovs A., Kezika S., Kursīte M., Libora I., Miķelsone A. I., Ozoliņa K., Penka E., Rakša V., Štolcere I. E., Zīverte M. L. (2023). Pētījums par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem. Pētījuma ziņojums. Rīga: LR Veselības ministrija