Nemainīgi plaši izplatīta ir krāpniecība, kas saistīta ar romantisku attiecību veidošanu internetā. Turklāt nav aktīvi jāmeklē jaunas attiecības iepazīšanās portālos vai izmantojot iepazīšanās lietotnes, jo pastāv liela iespēja ar iepazīties kāriem krāpniekiem sastapties "Facebook" vai "Instagram". Lai iekarotu upura sirdi, tiek izmantoti pievilcīgi fotoattēli, pārliecinoši profili un emocijām bagāti stāsti, kuru mērķis ir manipulēt ar upura emocijām un uzticēšanos.
Šādas krāpniecības izplatību Latvijā apliecina arī gada sākumā kampaņas "Pārāk nedroši" ietvaros saņemtie komentāri no interneta lietotājiem. "Visi mana vecuma izskatīgie vīrieši, ar kuriem iepazīstos, pēkšņi ir atraitņa kārtā vai šķīrušies," tā savu pieredzi ar viltus sociālo mediju profiliem raksturo Santa. Viņa stāsta, ka pēdējo gadu laikā ir mainījušies viltus profili – ja agrāk uz iepazīšanos internetā īpaši kāri bija armijnieki, tad tagad vairāk ir mediķu un slavenību.
Pamatā ir tikai divas lietas, kas interesē krāpniekus – nauda vai kailfoto, lai pēc tam šantažētu upuri. Tāpēc jābūt vērīgam, ja sarakstē tiek lūgta vai pieprasīta nauda, aicināts ieguldīt kriptovalūtā vai ieguldījumu kontos. Parasti nauda netiek pieprasīta uzreiz, jo krāpnieki apzinās, ka šāda rīcība rada aizdomas. Tā vietā upuris tiek pamazām iesaistīts sarunās par ieguldījumiem kriptovalūtās un ienākumiem.
Gadās arī kuriozi. Tā, piemēram, Anita stāsta, ka reiz sūtījusi kāda puiša bildi draudzenei, lai palielītos, ka iepazinusies ar izskatīgu francūzi. Pēc brīža draudzene atbildējusi, ka tas pats puisis pirms kāda laika mēģinājis iepazīties ar viņu, sakot, ka esot vācietis. Savukārt Māra stāsta, ka viņas profilu burtiski apsēduši slaveni mūziķi kā Guntars Račs, Igo, Ivo Fomins un pat Viktors Lapčenoks, taču šādus viltus profilus nav grūti atšķirt no īstajiem. Viņai piekrīt Zane, kas iesaka aplūkot iespējamo krāpnieku profilus rūpīgāk – parasti tie ir izveidoti nesen un satur ļoti minimālu informāciju. Arī komunikācijā krāpnieki visbiežāk lieto vienas un tās pašas frāzes. Uz aicinājumu ieslēgt videozvanu parasti šādi cilvēki atbild, ka militārajā dienestā nav ļauts lietot videokameru. Viņa arī iesaka pavērot iepazīties kāro vīriešu reakciju, ja uzrakstāt, ka pārstāvat kādu no tiesībsargājošām iestādēm – parasti pielūdzēji nolamājas un pārtrauc saziņu.
Kā pasargāt sevi no iekrišanas krāpnieku tīklos?
Pirmkārt, neticiet visam, ko raksta internetā iepazītais "draugs", un pārbaudiet viņa apgalvojumus. Ja rodas kaut mazākās aizdomas par internetā sastaptā "sirdsāķīša" godaprātu, pārtrauciet saziņu nekavējoties. Ja tas nepalīdz un jau kļuvis jums par apgrūtinājumu, iesaku apsvērt iespēju uz laiku deaktivizēt vai izdzēst savu sociālo mediju kontu.
Otrkārt, neizpaudiet privātu informāciju vai ziņas par savu finansiālo stāvokli interneta paziņām, lai cik uzstājīgi viņi to prasītu.
Treškārt, nekādā gadījumā internetā iegūtiem paziņām nesniedziet savu bankas informāciju, nesūtiet savas ID kartes vai pases kopijas, savus kailfoto vai citu sensitīvu informāciju;
Ceturtkārt, neveiciet pārskaitījumu svešiniekiem, lai arī kāds būtu iemesls.
Nobeigumā jāpiebilst – ja saprotat, ka esat kļuvis par krāpnieku upuri, noteikti ziņojiet sociālā medija administrācijai par šo lietotāju – lai tas neapkrāptu arī citus. Tāpat vērsieties Valsts policijā vai "Drossinternets.lv".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
