Cik porciju mīlestības pienākas bērnam jeb kā mācīt mīlēt?

Runājot par mīlestību, pētnieki un ārsti izdala šādas būtiskas sastāvdaļas: laipnība, empātija, draudzība, dāsnums, pieņemšana, stabilitāte. Kā to piedzīvot un parādīt bērnam praktiski? Psihoterapeite Valaine atsaucas uz ASV veiktu pētījumu*: tajā 58 ģimenes dalījušās savā pieredzē par to, kā mīlestības došanu un ņemšanu viņu ģimenē izjūt pieaugušie un bērni. Kad bērns jūtas drošībā un mīlēts, viņš jūtas brīvi un spēj labāk koncentrēties savām ikdienas gaitām un izaugsmei, piemēram, mācīties un spēlēties. Pētījums uzrāda piecas būtiskas nodarbes, ko bērns izjūt kā mīlestības izpausmes. Tās visatklātāk novērtēs bērni līdz aptuveni septiņu gadu vecumam, taču tās ir nozīmīgas arī atvasei, kas sasniegusi pusaudža vecumu, – atšķirība būs vien sajūtu intensitātē, dziļumā un proporcijā.

Tā var būt spēlēšanās ar rotaļlietām, galda spēlēm, dauzīšanās, ķerenes, paslēpes un citas rotaļas. Dauzīšanos parasti piekopj tēvi, savukārt tādas nodarbes kā kopīga zīmēšana, rakstīšana vai priekšā lasīšana – mammas. Šajā punktā ietilpst arī došanās uz kino, zoodārzu, muzejiem un citām ģimenei īpašām vietām. Lai arī pētījumā vērojamas atšķirības tajā, kā mīlestību pauž mammas un kā – tēvi, bērnam tas nav tik svarīgi. Piemēram, ja ģimenē tētis ir tas, kurš parasti izvēlas ar bērnu kopā zīmēt, bet mamma – spēlēt futbolu un rāpties kokos, bērns to izjūt kā mīlestību, lai gan visbiežāk lomas sadalās otrādi. Arī kopā pavadīts laiks pie ekrāniem iederas šajā punktā! Nevajag bērnam piedāvāt tikai "pareizās" aktivitātes. Vecāki ar bērnu var kopā spēlēt arī videospēles – kopā būvēt, meklēt dārgumus, pārrunāt paveikto, taču pie ekrāniem ir jāseko līdzi to lietošanas biežumam un ilgumam.

Izrādīt, ka otrs cilvēks ir svarīgs, var gan fiziski, gan verbāli. Fiziski – apskaujot, samīļojot, sabučojot. Verbāli – teikt vārdos: tu man esi svarīgs, tu man patīc, es tevi mīlu. Pieskārieni bērnam neatkarīgi no vecuma ir ļoti vajadzīgi – gan bērna smadzeņu attīstībai, gan vecāku un bērnu attiecību veidošanai. Eksperte atgādina, ka attiecībā uz fizisku kontaktu bērnam vienlaikus ir jāmāca izvērtēt: vai vēlies to dot un vai vēlies saņemt. Tam ir jābūt līdzsvarā. Piemēram, ja vecāki bērnam grib dot buču, bet bērns tobrīd nevēlas to saņemt, vecākiem tas ir jārespektē, un otrādi. Varbūt bērns vecāku grib sabučot, samīļot nepiemērotā vietā un laikā. Šādās situācijās vecāks bērnam drīkst teikt: "Es ļoti priecājos, ka tu vēlies man izrādīt mīlestību, bet šobrīd labāk nē, labāk pēc dažām minūtēm."

Uz jautājumu "kā tu zini, ka mamma tevi mīl?" kāda meitenīte pētījumā atbild: "Jo mamma katru rītu man gatavo brokastis." Savukārt kāds tēvs pētījumā stāsta, ka viņiem ar dēlu ir noteikts rituāls pēc bērna diendusas: kad diendusa tuvojas beigām, tētis ir sagatavojis dēlam drēbes un kādu dzērienu. Kad bērns mostas, viņš zina, ka tur būs tētis ar sagatavotu dzērienu. Ir svarīgi ģimenei veidot savus ikdienas rituālus, struktūru.

Ārste psihoterapeite Laura Valaine uzsver: "Ģimenes dzīvē ir nozīme disciplīnai, noteiktai kārtībai, paredzamībai. Mīlestība nenozīmē visatļautību, mīlestība ir arī rutīna, kopīgu mājas pienākumu veikšana. Arī bērnam ir jābūt kādam pienākumam, tā viņš ģimenē jūtas pietiekami nozīmīgs, jo viņam uztic kādu uzdevumu."

Bērns mīlestību izjūt arī tad, ja vecāks viņam palīdz – praktiski vai ar padomu. Palīdz izprast skolā uzdotos mājasdarbus vai mācību vielu, palīdz ar padomu dažādās situācijās, piemēram, saistībā ar draugu attiecībām. Bērni mīlestību izjūt arī caur to, kā viņi tiek mierināti, kā vecāki ir klātesoši grūtos brīžos.

Jā, ir nozīme arī maziem, gardiem pārsteigumiem vai dāvaniņām! Ik pa laikam ģimenē viens otram var sarūpēt kādu mazu nieciņu, kas iepriecina un pārsteidz, – runa nav par lielām, regulārām dāvanām. Arī bērniem ir svarīgi sajust, ka viņi var dot mīlestību, jo tas ir priekpilni. Piemēram, ja bērns par savu kabatas naudu vēlas vecākam kaut ko nopirkt un uzdāvināt, ir jāļauj to darīt! Noteikti nevajag teikt – nē, nē, labāk pataupi sev. Ja rodas sajūta, ka bērns gādā dāvanas pārāk bieži vai arī tās ir pārāk dārgas, jārīkojas maigi un iejūtīgi, sakot, piemēram: "Es ļoti novērtēju tavu vēlmi mani iepriecināt, bet varbūt tu varētu sagādāt sev to, ko sen kāroji. Arī tas man sniegtu lielu prieku un gandarījumu." Ir vērtīgi ļaut bērnam sajust došanas gandarījumu – tas mīlestībā ir ļoti svarīgi!

* Sabey AK, Rauer AJ, Haselschwerdt ML, Volling B. Beyond "Lots of Hugs and Kisses": Expressions of Parental Love From Parents and Their Young Children in Two-Parent, Financially Stable Families. Fam Process. 2018 Sep;57(3):737-751. doi: 10.1111/famp.12327. Epub 2017 Oct 22. PMID: 29057469.