Spīts, lepnums, varbūt kauns vai neizpratne liedz mums atvainoties. "Piedod, man žēl!" – it kā vienkārši vārdi, bet reizēm tik grūti izsakāmi pat tad, ja tiešām zinām, ka vajadzētu palūgt piedošanu. Jā, vārds "piedod" nav gluži jālidina apkārt kā papīra lidmašīniņa, bet ko atvainošanās maina? Un vai mēdzam atvainoties pārāk daudz?
Pēc Kembridžas vārdnīcas skaidrojuma vārds "piedod" apzīmē kaut ko tādu, ko saka, lai būtu pieklājīgs, ja izdarīts kas nepareizs vai kad nevar ar kādu vienoties vai kaut ko pieņemt. "Piedod, es kavēju!" vai "Piedod, bet nedomāju, ka tā ir laba ideja". Dažiem gan šis vārds tikpat ikdienišķs kā "čau, lūdzu, paldies, kā iet?, cik pulkstenis?, atā". Īpaši naski uz atvainošanos ir briti.
Reizēm cilvēks atvainojas tikai tāpēc, lai nomierinātu savu sirdsapziņu, – svarīgākas ir paša jūtas, vajadzīga piedošana, apzināšanas, ka cilvēks vairs nedusmojas un nedomā sliktu. Tas gan nav visai labs iemesls, jo šādos gadījumos tam, kurš atvainojas, nav tik būtiski, kā jūtas aizvainotais cilvēks, un tas apgrūtina noturīgu attiecību veidošanos.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
