Iegūt draugus bērnudārzā vai skolā varbūt arī nemaz nebija tik grūti. Pietika izvilkt cepuma paciņu un padalīties ar sola biedru, vai atļaut nošpikot atbildi matemātikas pārbaudes darbā (visticamāk, tāpat aplamu!), lai sāktu just saikni un lēnām uzplauktu draudzība. Daļai cilvēku bērnībā izveidotās saiknes saglabājas mūža garumā. Bet tikpat lielai daļai tās izjūk. Esi pieaudzis un attopies viens. Ko darīt?
Droši vien ar cepumu dalīšanos vairs nepietiks (bet var mēģināt!), lai iegūtu jaunus dzīves kompanjonus. Kanzasas universitātes pētnieki noskaidrojuši, ka ir vajadzīgas aptuveni 90 stundas, lai cilvēks no vienkārši paziņas kļūtu par draugu. Bet, lai kāds laimētu statusu "tuvs draugs", ar šo cilvēku jāpavada vismaz 200 stundas. Šajā laikā kopīgi kaut kas jādara. Piemēram, jāsarunājas, jāpastaigājas, jāspēlē galda spēles. Nepietiek vienkārši ar to, ka cilvēks eksistē blakus.
Psiholoģe Linda Blēra "The Guardian" stāsta, ka iegūt draugus pieaugušā vecumā var būt grūti: "Pamats draudzībai parasti ir kopīga pieredze. Kad tā pazūd, varam aizmirst, ka sākotnējais pamats bija līdzīgas aizraušanās vai intereses." Viņa apzināti ir mēģinājusi iegūt draugus – nevis nomainīt vecos, bet izveidot jaunu saikni ar kādu. "Draudzība ir kā sīpols. Ir visādi draugu slāņi, un iekšējais slānis pieder labākajiem draugiem – tādi dzīvē, iespējams, ir tikai divi vai trīs." Jauniegūti draugi reizēm var nesaprast, kā jūties, jo viņi zina tikai daļiņu no tevis – diez vai jebkad spēs salikt visu puzli, kā to, iespējams, spēja bērnības draugi. Tas jāsaprot un jāspēj pieņemt, proti, lai kādu labi iepazītu, vajadzīgs laiks un pacietība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
