"Mēs esam aisberga malā" - tā par demogrāfisko situāciju Jelgavā un valstī kopumā saka 11 bērnu māmiņa no Jelgavas. Divdesmitgadnieces, kuras kādreiz dzemdēja pirmos bērnus, mūsdienās vēl ir vidusskolnieces, tad seko karjera un vēlme dzīvot sev. Ar kādām problēmām sastopas daudzbērnu ģimenes? Kas palīdzētu izšķirties par labu kuplai ģimenei? Saulainajās dienās starp steidzīgajiem gājējiem nereti manāmas arī jaunās māmiņas.
Statistika liecina, ka 2023. gadā Jelgavas valstspilsētas un novada dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti 682 mazuļi. Visbiežāk ģimenē tie bijuši otrie un pirmie bērni.
Lai gan mazākumā, tomēr arī Jelgavā ir māmiņas, kuras nav apstājušās pie pirmā vai otrā bērna.
Agate Morlata ar savu mazo meitiņu bijusi starp tām 45 ģimenēm, kurās 2023. gadā piedzima ceturtais bērns. "Līdzīgi kā cilvēki izlemj, ka viņiem vajag otro kaķi vai trešo suni. Tu vienkārši jūti, ka ir kaut kāds tukšums, ka ir vieta vēl vienam, viņam tur ir jābūt. Tās visas sajūtas nāk, nezinu, no iekšām. Pēc pirmā bērna es arī ļoti ilgi domāju, ka tas būs pirmais un vienīgais, jo tieši pirmais bērnis ir tas, kurš visvairāk apgriež dzīvi kājām gaisā."
Vecuma atšķirība starp bērniem esot diezgan liela. Viņasprāt, tas arī esot ideālais variants, lai ikdiena būtu vieglāka, nezustu iespēja karjerai un savai attīstībai. Morlata: "Varbūt tieši tāpēc, ka man ir lielas vecuma starpības starp bērniem, es nekad neesmu ņēmusi garos dekrēta atvaļinājumus. Šoreiz es domāju, ka nosēdēšu mierīgi mājās, bet – nē. Viņai bija pāris mēneši, sāku iet visādos kursos, ar draudzeni atvērām savu skaistumkopšanas salonu. Tas, ko es novēroju savā paziņu, draugu un kolēģu lokā: jo turīgāka ģimene, jo viņiem ir vairāk bērnu."
Februāra vidū Jelgavas slimnīcā piedzima šī gada 100. mazulis. Daudzbērnu ģimenes ir vienisprātis, ka tas ir pārāk maz, lai demogrāfiskā situācija uzlabotos. Talkā būtu jānāk gan pašvaldībai, gan valstij.
11 bērnu vecāki, Eiropas Goda daudzbērnu ģimene Māris un Baiba Ozoli: "Mūsu pamatvērtības ir sasalušas. Tās vajadzētu mazliet atkausēt un pārskatīt, kas ir mūsu pamatvērtības. Vai mums ģimene ir pamatvērtība? Vai bērns valstiski ir kā pamatvērtība?"
Mājas darbu esot daudz. Piemēram, vietu nodrošināšana pašvaldības bērnudārzā. Neraugoties uz to, ka vietvara līdzfinansē privāto bērnudārzu apmeklējumu, lielas ģimenes budžetā tas iecērt pamatīgu robu. "Manā gadījumā tas bija aktuāli pirms 15 gadiem, kad piedzima pirmais bērns. Ar otro bērnu pēc septiņiem gadiem bija tieši tas pats. Un otrais bērns tā arī netika pašvaldības bērnudārzā, gājām privātajā. Lai cik jocīgi nebūtu, meita šogad sāka iet pirmajā klasē, bet viņa joprojām ir bērnudārza rindā," saka četru bērnu māmiņa Daniela Grīnberga.
Ne mazāk svarīga ģimenes plānošanā ir dzīves vieta. Kuplajās ģimenēs nereti hipotekārais kredīts vēl nav izmaksāts, bet dzīvoklis jau kļuvis par šauru. "Šeit ir tas pašvaldības moments, ka viņi nāk palīgā, cilvēki ar hipotekārā kredīta un pašvaldības palīdzību iegādājas lielāku divu līdz trīs istabu dzīvokli. Šobrīd ar "Altum" tas nav realizējams, jo ir nosacījums, ka tev nedrīkst piederēt cita dzīvojamā platība," saka trīs bērnu tētis Ivars Ozoliņš.
Baiba un Māris, kuri audzina 11 bērnus un šogad izvēlēti par Eiropas Goda daudzbērnu ģimeni, piebilst, ka dzimstību neveicinot arī atšķirīgie pašvaldību bērna piedzimšanas pabalsti. Pēdējais laiks būtu arī atgriezties pie sen aizmirstā bezbērnu nodokļa. "Te es saskatu, ka mums katram jādod tā apziņa, ka katrs esam atbildīgs pret savu valsti un kāds ir mūsu pienesums, lai latvieši vispār turpinās kā nācija."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
