Latviešiem mazāk gadījuma sakaru un arvien retāks sekss, atklāj RSU pētījums  (11)

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētā profesore Anda Ķīvīte-Urtāne stāsta plašāk par pašreizējām seksuālās dzīves tendencēm, kādas tās atklāj "Pētījums par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem". Tas ir jau ceturtais šāda veida pētījums mūsu valstī (iepriekšējie veikti 1997., 2003. un 2011.gadā). Viņa ir pētījuma vadošā pētniece.

Palūkosimies uz seksuālo dzīvi dažādos vecumposmos.

Nav tiesa, ka jaunieši Latvijā divdesmit gadu griezumā arvien agrāk sāktu dzimumattiecības. "Ja sabiedrībā satraucas, ka jaunieši arvien jaunākā vecumā sāk nodarboties ar seksu, šādas bažas neatbilst realitātei. Proti, gan 2023., gan 2011. un 2003. gados veiktie pētījumi atklāj, ka jaunieši vecumā no 20 līdz 24 gadiem pirmo seksuālo pieredzi vidēji guvuši 17 gadu vecumā. Izmaiņas ir nebūtiskas – vidēji pirmo seksu jaunieši piedzīvoja 17,64 gados 2003. gadā un 17,09 gados – 2023. gadā," min asoc. prof. Anda Ķīvīte-Urtāne.

Vidējais dzimumdzīves uzsākšanas vecums iedzīvotājiem no 15-64 gadiem ir 18,1 gads.

Viņa stāsta par vēl citu starptautisku pētījumu "Health behaviour of school children", kur 44 valstīs Eiropā, Centrālajā Āzijā un Kanādā noskaidrota agrīna seksuālā pieredze. Proti, 15 gadus veciem bērniem jautāts, vai viņiem bijis dzimumakts. "Procentuāli atbildēs starp citām valstīm mēs īpaši neizceļamies," vērtē pētniece, "vairāk pat esam starp tiem, kur agro seksuālo attiecību procents ir retāks. Piemēram, ja Latvijā starp 15 gadus vecajiem jauniešiem 11% meiteņu un 17% zēnu ir guvuši pirmo pieredzi, Grenlandē tie ir 46% meiteņu un 31% zēnu, Bulgārijā attiecīgi 25% un 37%, Polijā 10% un 16%. Turklāt Latvijā agro dzimumattiecību, tieši otrādi, kļūst mazāk – ja skatās pāris gadu griezumā."

Zināms, ka daļa sabiedrības iebilst pret izglītojošiem pasākumiem, kuros dala prezervatīvus – tas varot veicināt pāragras vai nepārdomātas dzimumattiecības. Savukārt pētījuma dati liek aizdomāties, ka nebūtu nemaz slikti, ja jaunietim, kuram vēl nav bijusi seksuālā pieredze, somā būtu prezervatīvs, jo trešā daļa (!) jauniešu savās pirmajās dzimumattiecībās nav izsargājušies. Tiesa, mūsdienu jaunieši šajā ziņā ir izglītotāki, jo cilvēku grupā no 50 līdz 64 gadiem, atskatoties uz dzīves pirmo seksu, neizsargājās vēl vairāk – teju 70%.

"Mēs arī jautājām aptaujā – kāpēc viņi pirmajā reizē neizsargājās? Trīs biežākās atbildes bija šādas: gandrīz 40% atbildēja, ka nebija paredzēts sekss; 30% – nebija laika par to domāt; 20% bija droši, ka sievietei neiestāsies grūtniecība (grupā no 15 līdz 24 gadiem tie ir 28,5%, vecumā no 25-49 gadiem 24,5%)…

Protams, pirmās divas atbildes šķiet loģiskas – cilvēki nebija gatavojušies, viss notika spontāni un "pa rokai" nebija prezervatīva. Zinām, ka ir nozīme pirmajām seksuālajām attiecībām – lai tās būtu patīkamas, emocionāli pozitīvas un drošas. Bet, ja jaunietis pakļauj sevi riskam (infekciju, grūtniecības) – vai tā patiesi var būt patīkama pieredze?" aizdomājas Ķīvīte-Urtāne.

Tomēr visvairāk viņu pārsteidz tas, ka piektā daļa vienkārši domā, ka jauniete nepaliks stāvoklī. "Joprojām daļa sabiedrības tic mītam, ka pirmajā reizē nevar iestāties grūtniecība! Vai ka no vienas reizes jau nekas nebūs. Kā mēs zinām, var palikt stāvoklī no vienas seksa reizes un pat tad, ja nav bijis penetrējošs dzimumakts – ja sperma bez dzimumakta ieplūst sievietes dzimumorgānos, arī iespējama grūtniecības iestāšanās," atgādina pētniece.

Pozitīvu tendenci paaudžu griezumā var redzēt tajā, ka kontracepciju jaunieši krietni vairāk uzskata par abu atbildību pārī, nevis pamatā sievietes vai tikai paša rūpi. Pētniece to skaidro ar informācijas trūkumu padomju laikos, kur "seksa nebija".

Kā šobrīd mainās seksuālās dzīves tendences? Ir mazinājies cilvēku īpatsvars, kam ir regulāra dzimumdzīve, cilvēki vairāk izvēlas būt seksuālajās attiecībās ar vienu cilvēku – partneru skaits ir mazāks nekā iepriekšējo pētījumu gados.

Kam sekss ir biežāks, kam – retāks?

Regulāra dzimumdzīve – reizi nedēļā un biežāk – ir 59% iedzīvotājiem reproduktīvajā vecumā. Un tas ir mazāks procents nekā 2011. gadā, īpaši kritums vērojams vīriešiem.

Seksu vismaz reizi nedēļā retāk piedzīvo gados vecāki un laukos dzīvojoši cilvēki. Citās reproduktīvā vecuma grupās (pēc izglītības līmeņa, ienākumiem un nodarbinātības un jaunākās vecuma grupās) būtisku atšķirību nav.

"Vienlaikus var secināt – apmierinātību seksuālajās attiecībās seksa kvantitāte neietekmē. Pētījumā cilvēkus, kuri ir pastāvīgās partnerattiecībās, iztaujāja gan par fizisko baudu, gan emocionālo labsajūtu. Nav redzama korelācija starp to, ka tieši cilvēki ar regulāru dzimumdzīvi būtu apmierinātāki ar seksuālajām attiecībām. Piemēram, sievietēm pēc 50 ir retāka dzimumdzīve, bet – viņas biežāk šajā vecumgrupā ir apmierinātas seksuālajās attiecībās nekā vīrieši.

Tāpat mēs redzam, ka vīrieši biežāk atzīmē, ka guvuši fizisko baudu. Piemēram, fizisko baudu ļoti izteikti izjutuši 35% vīriešu (sievietes – 24%). Sievietes savukārt biežāk atzīmēja, ka guvušas ļoti izteiktu emocionālo baudu, kaut šeit dzimumu atšķirības nav tik lielas. Zināms, ka vīriešiem fizisko uzbudinājumu sasniegt ir vieglāk, sievietēm ir vajadzīgs ilgāks laiks, emocionālā drošība – šķiet, tie ir aspekti, ko dati atspoguļo," aizdomājas profesore Anda Ķīvīte-Urtāne.

Kopumā 15-64 gadus veciem iedzīvotājiem dzīves laikā bijuši vidēji deviņi seksa partneri. Salīdzinot ar iepriekš veikto pētījumu rezultātiem, 15-49 gadus vecu iedzīvotāju vidū vidējais seksa partneru skaits pēdējo 12 mēnešu laikā ir samazinājies gan sievietēm, gan vīriešiem. Piemēram, vecumposmā no 15-19 gadiem 2003. gadā vidēji sievietēm bija divi partneri, 2023. gadā, – 1,41.

Varētu secināt – kļūstam tikumīgāki. Izņēmums ir 40-49 gadus vecu vīriešu grupa, kurā vidējais seksa partneru skaits ir pieaudzis no 1,31 (2011. gadā) līdz 2,56 (2023. gadā). Jāpiebilst, ka vairāk par vienu seksa partneri gadā nenozīmē poligāmiju, jo varbūt gada sākumā bijušas attiecības ar vienu, beigās – ar citu partneri.

Arī gadījuma rakstura dzimumattiecības Latvijā izvēlas būtiski mazāk. Ja vēl 2011. gadā starp 15-49 gadus veciem cilvēkiem gadījuma attiecības nebija 34% vīriešu un 58% sieviešu, 2023. gadā tie attiecīgi ir 81% un 86%!

Vienlaikus divi vai vairāk dzimumpartneri pēdējā gada laikā bijuši 6% cilvēku (t.i. 8,4% vīriešu un 3,6% sieviešu). Te jāatzīmē, ka biežāk tas raksturīgs cilvēkiem, kuri ir ilgāk nekā trīs mēnešus šķirti no sava pastāvīgā partnera. Taču arī šeit redzams, ka mīlēties ar citu cilvēku, esot atšķirtībā no sava partnera, izvēlas mazāk cilvēku nekā pirms padsmit gadiem.

Kāpēc redzamas šādas tendences? "Šis pētījums atbildes nesniedz – jo mēs tajā "nomērījām temperatūru", noskaidrojām atbildes "Kas? Kur? Kad?", taču, lai atbildētu uz "Kāpēc?", būtu jāpēta tālāk, piemēram, sociālantropologiem," paskaidro pētniece.

To cilvēku īpatsvars, kuriem bijušas seksuālās attiecības ar sava dzimuma partneri, pa gadiem vecumgrupās nav mainījušās. Vidēji 7% sieviešu un 4% vīriešu ir bijusi šāda pieredze. "Te nerunājam par seksuālo identitāti, bet cilvēkiem, kuriem kaut reizi bijis sekss ar sava dzimuma partneri – viņi nav uzskatāmi par homoseksuāliem," precizē pētniece.

Biežāk par seksuālām attiecībām ar sava dzimuma partneri kaut reizi dzīvē ziņo gados jauni iedzīvotāji un Rīgā dzīvojošie. Izglītības, ienākumu līmeņa un nodarbinātības grupās nekādas atšķirības nav vērojamas. Savukārt seksuālās attiecības tikai ar sava dzimuma partneri ir 0,7% vīriešu un 0,2% sieviešu, vecumgrupā līdz 24 gadiem vairāk – abiem dzimumiem 2,2%.

"Izskan viedoklis, ka pieaug aseksualitātes un homoseksualitātes izplatība. Te var aizdomāties, vai tā pieaug, jo ir vairāk cilvēku ar šādu identitāti vai tādēļ, ka sabiedrība kļuvusi tolerantāka un paši cilvēki – drosmīgāki izpaust sevi, dzīvot atbilstoši savām vērtībām un vēlmēm? Zināms, ka mūsdienās ir daudz vienkāršāk atšķirties, domāt citādi. Mēs, piemēram, drīkstam vēlēties radīt bērnus un drīkstam negribēt radīt bērnus, dzīvot vieni paši un īstenot karjeru, ceļot. Tas nav nenormāli. Valsts un sabiedrības "pasūtījums" – tev ir jādzemdē bērni un pienākums rūpēties par saviem vecākiem, pienākums rūpēties par valsti un vēl daudzi citi pienākumi, manuprāt, mūsdienās vairs "nestrādā". Sociālais pasūtījums ir mainījies. Tagad tas vēstī – cilvēkiem būtiski ir būt laimīgiem, īstenot savus sapņus, pašrealizēties," spriež pētniece.

Kas pašu pētnieci visvairāk pārsteidzis pētījuma rezultātos? "Biju negatīvi pārsteigta, ka kontracepcijas rādītāji nav uzlabojušies," viņa vērtē. Piemēram, nemainīgi ap 27% cilvēku kā tagad, tā pirms 20 gadiem uzskata, ka pārtrauktais dzimumakts ir droša izsargāšanās metode.

"Kopumā ir redzamas tendences, ka diezgan liela iedzīvotāju daļa nelieto kontracepciju. Iedzīvotājiem, kuri atbildējuši, ka pašreiz nelieto nevienu kontracepcijas metodi, lai izsargātos no grūtniecības, tika jautāts atzīmēt iemeslus. 32,3% no šiem iedzīvotājiem atzīmējuši, ka šobrīd nedzīvo dzimumdzīvi, 20,1% nelieto kontracepciju menopauzes vai vecuma dēļ, bet 16,3% ir bijis grūti pateikt savu iemeslu. Mazāka daļa, proti, 9,6% iedzīvotāju norādījuši, ka pretapaugļošanās metodes negrib lietot, bet 6,7% norādījuši, ka pats vai partneris/-e ir neauglīgi, kamēr 6,4% iedzīvotāju atzīmējuši, ka šobrīd vēlas bērnu.

No tā var redzēt, ka ir ļoti maza daļa, kas nelieto kontracepciju, jo plāno bērnu… Kontracepcijā tiek izvēlētas nedrošas metodes. Vienlaikus mazinās abortu skaits un tāpat dzemdību skaits. Ja kontracepcija netiek pietiekami lietota, nav daudz abortu un dzemdību, atliek secināta, ka… cilvēkiem arvien mazāk ir seksa," spriež pētniece.

Viņa turpina: "Varbūt ir cilvēki, kuriem nav vajadzīga regulāra dzimumdzīve, lai viņi būtu apmierināti ar dzīvi. Te es nerunāju par aseksualitāti, kad cilvēks vispār nevēlas seksuālās attiecības. Es izvēlējos pētīt seksualitātes tēmas, jo te nav noteiktu normu, "pareizā un nepareizā", kā, piemēram, tēmās par uzturu vai nepieciešamajām fiziskajām aktivitātēm, kur ir skaidri ieteikumi. Seksuālajās attiecībās būtībā norma ir viss, kas apmierina tevi pašu un kas nedara pāri citiem.

Zinātnieki vēl strīdas – teorētiski seksuālā vēlme ir instinkts un dabiska vajadzība tāpat kā vēlme ēst, padzerties un tamlīdzīgi. Amerikas psihisko slimību klasifikatorā par aseksualitāti runā tikai tad, ja nav seksuālās vēlmes un cilvēks nav mierā ar to. Ja cilvēks ir apmierināts ar dzīvi bez seksa, tā nav patoloģija! Tādēļ varētu sīkāk pētīt, kādēļ šobrīd vērojama tendence mazākai interesei par seksu."

Pētījumu pēc Veselības ministrijas pasūtījuma īstenoja Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar SIA "TNS Latvia" ar biedrības "Papardes zieds" atbalstu.

Pilns pētījums par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem" atklāj vēl daudzus tēmas aspektus kā: dzimstība un vēlamais bērnu skaits, seksuālā vardarbība, neauglība, uzskati par kontracepciju, veselība u.c. Ar pētījumu pilnā apjomā var iepazīties šeit.