Nav labu un sliktu emociju. Arī dusmas nav sliktas. Galu galā ir pavisam normāli dusmoties, kad kaimiņš trijos naktī izdomā remontēt dzīvokli vai kad brokastu pārslas ir, bet piena nav. Dusmas kļūst par problēmu brīdī, kad vairs nespēj tās kontrolēt un tas izpaužas agresijā – reizēm pasīvajā. Tā mēdz būt ļoti viltīga, bet kā to atpazīt, un kāpēc daži ir tikai pasīvi agresīvi?
Kad aktīvi dusmojamies, to var manīt un, visticamāk, arī dzirdēt. Pacelsim balsi, strīdēsimies ar mīļajiem vai varbūt aizsviedīsim pa gaisu pirmo, kas pagadās pa rokai. Tādā situācijā nav grūti pamanīt – cilvēks ir dusmīgs. Tad ar viņu par to var runāt, jautājot: "Kāpēc esi dusmīgs? Kas notika?" Un viņš, kaut vai zobus griezdams, pastāstīs. Bet, ja cilvēks ir pasīvi agresīvs, atrasties ar viņu vienā telpā būs tas pats, kas sēdēt uz adatām. Var nojaust – kaut kas nav labi. Toties, kad pajautāsi "kas vainas?", saņemsi vien piktu "nekas nav noticis, viss kārtībā!". Pasīvā agresija rodas no dziļām dusmām, naida un neapmierinātības, ko cilvēks kāda iemesla dēļ nav gatavs paust tiešā veidā, aktīvi izrādot, ka ir dusmīgs, raksta "Psychology today".
Kā atpazīt?
Atpazīt pasīvo agresiju nav nemaz tik viegli. Bieži vien pasīvi agresīvs cilvēks strīdā būs kluss kā kaps. "Par ko tu dusmojies," jautāsi. "Par neko," skanēs atbilde, lai gan cilvēka garastāvoklis acīmredzami mainījies.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
