Lai gan mūsdienās ir bezgalīgi daudz informācijas apmaiņas veidu, visa pamats tomēr ir personīgās sarunas. Tas ir tāpēc, ka tie nav tikai vārdi. Tas, kā mēs runājam ar ģimenes locekļiem, draugiem, kolēģiem un citiem cilvēkiem, lielā mērā nosaka mūsu attiecības ar viņiem. Ja vēlamies, lai komunikācija būtu veiksmīga un efektīva, mums ir jāattīsta sarunvalodas inteliģence. Šī prasme noderēs gan personīgajā dzīvē, gan darbā.
Ko nozīmē sarunvalodas inteliģence
Šī koncepcija ir balstīta uz domu, ka sarunas ir ne tikai veids, kā pārraidīt un saņemt informāciju, bet arī ietekmēt dažādus mūsu dzīves aspektus – no pašapziņas līdz pasaules skatījumam. Un gan pozitīvi, gan negatīvi.
Pēc grāmatas "Ideālās sarunas" autores Džūditas Glāseres domām, kura turklāt arī izdomāja minēto terminu, sarunas nosaka attiecību kvalitāti, kas savukārt kopumā nosaka kultūras kvalitāti, piemēram, uzņēmumā vai jebkura cita veida organizācijā. Izmantojot valodu un saziņu, mēs mācāmies veidot uzticību, augt un mijiedarboties viens ar otru, lai izveidotu un mainītu kopienas, kurām mēs piederam.
Kā attīstīt sarunvalodas intelektu
Pati Glāsere sarunvalodas inteliģenci uzskata par iedzimtu prasmi. Tomēr ne visi var to vienlīdz efektīvi pielietot dzīvē. Lūk, kā tu vari sākt attīstīt savējo – speciāliste vietnē "Psychology Today" iesaka četrus veidus!
Uzmanīgi klausīties
Vismaz pusē no sarunām, ja ne pat vairāk, mums ir jāuzklausa mūsu sarunbiedrs. Tāpēc mēģini apzināti kontrolēt, cik daudz tu runā, un nedominē sarunā.
Turklāt ir svarīgi izvairīties no tā sauktās viltus dzirdes. Tā izpaužas vairākos veidos:
nosodoši, kad steidzamies izdarīt secinājumus;
selektīvi, kad dzirdam tikai to, ko vēlamies;
nepacietīgi, kad pārtraucam sarunbiedru vai pabeidzam teikumus viņa vietā;
aizbildnība, kad mēs tikai izliekamies, ka klausāmies, kamēr paši atrodamies savā pasaulē;
spītīgi, kad jau esam pieņēmuši lēmumu vai izveidojuši viedokli un esam slēgti diskusijai.
Uzdot pareizos jautājumus
Sākotnēji tev jāpārtrauc uzdot jautājumus, uz kuriem var atbildēt tikai ar "jā" vai "nē". Tā vietā izrādi zinātkāri un parādi, ka tevi interesē cilvēks, ar kuru runā. Sāc ar vienkāršiem un vispārīgiem jautājumiem un pēc tam pārej pie personiskākiem un specifiskākiem jautājumiem, kas palīdzēs otram atvērties. Jo vairāk jautājumu sākas ar "kas", "kur", "kas", "kad" un "kāpēc", jo labāk.
Rūpīgi izvēlies vārdus
Vārdi un frāzes, ko lietojam sarunās, reti ir neitrāli. Tie "nes" līdzi emocionālu bagāžu, kas mūsu sarunbiedram var būt ar pretēju konotāciju, arī ne no tām patīkamākajām. Tāpēc vajadzētu būt iejūtīgākam, izvēloties formulējumu, lai sarunas laikā būtu vieglāk veidot uzticību.
Pārdomas pēc sarunas
Kad saziņa noslēdzas, nevajadzētu nekavējoties pievērst uzmanību kaut kam citam. Velti laiku, lai analizētu sarunu. Padomā par to, kas notika sarunas laikā: kas tika teikts, kādu balss toni lietoja sarunbiedrs, kādu ķermeņa valodu, kādos brīžos bija pauzes – un novērtē dialoga iespējamo ietekmi uz jūsu attiecībām un tālāko attīstību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
