Pieci iedvesmojoši un sirsnīgi stāsti par mīlošiem tētiem Latvijā

Pēdējā pusgada laikā, kopš Ukrainā norisinās Krievijas iniciētais karš, arī Latvijā aizvien aktīvāk tiek runāts par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Zemessardzes rindu paplašināšanos – jaunāki un vecāki cilvēki tiek aicināti apdomāt iespēju izmēģināt savus spēkus, pievienojoties kādai no šīm vienībām, turklāt jau pieņemts lēmums veidot valsts aizsardzības dienestu. Patlaban NBS kopumā dien 6700 karavīru, un viens no viņiem ir komandleitnants Juris Baļķens, Jūras spēku drošības virsnieks, kurš ne tikai rūpējas par mūsu valsts drošību, bet kopā ar sievu Ivetu audzina trīs bērnus. Svētdien, 11. septembrī, svinam Tēva dienu, un Juris ir mūsu stāsta varonis, kurš atzīst – 10 ballu sistēmā viņš kā tētis sev liktu diezgan stabilu 7.

Ar Juri sarunājamies platformā "Zoom": viņa ģimenes dzīvesvieta ir Ventspilī, bet darbs – Liepājā. Lai vienkāršotu un paātrinātu mūsu satikšanos, saruna notika tiešsaistē. Juris tās laikā daudz smaida, joko, bet, aizrunājoties par patriotiskām tēmām, sekundes laikā kļūst nopietns, un redzams, ka Latvija viņam ir dārga, tādēļ arī šīs vērtības – mīlēt savu dzimto valsti – viņš māca saviem bērniem. Juris atzīst, ka visi viņa bērni zina Lāčplēša dienas nozīmi un to, ka tā nav Lāčplēša dzimšanas diena. Tāpat viņa bērni zinot – dzirdot Latvijas himnu, ir jānoņem cepure. Par to arī šajā stāstā – kā un kādēļ Juris izvēlējās dienēt bruņotajos spēkos, kā veidojās viņa ģimene un kādas vērtības vecāki vēlas bērnos ieaudzināt, lai viņi būtu laimīgi un sabiedrībai noderīgi savas valsts pilsoņi.

Lasīt vairāk

Atbildība, disciplīna, komandas gars – tās ir īpašības, kas tik ļoti nepieciešamas sportā, taču ne tikai – tieši tās pašas lietas noder, audzinot bērnus. Kamaniņu braucēji – brāļi Juris un Andris Šici – ir trīs olimpisko medaļu ieguvēji un arī tēti, vīri savām sievām un dēli saviem vecākiem. Ik gadu septembra otrajā svētdienā Latvijā svinam Tēva dienu, un tās priekšvakarā portāls "Cālis" uz sarunu aicināja sporta auditorijā tik ļoti pazīstamo tandēmu – brāļus Šicus. Un nav nemaz pietēlots, runājot par tandēmu, jo patiesībā kopš bērnības abi ir labākie draugi arī ārpus sporta.

Lai reiz kļūtu par tēti, saprotams, jāatrod tas otrs cilvēks, ar kuru vēlies radīt ģimeni. Katram no brāļiem ir savs stāsts, kā viņi iepazinušies ar dzīvesbiedri. Tiesa, brāļi apprecējās vienā gadā – 2011., taču katrs savā datumā, un nevarētu teikt, ka tas bija izplānots.

Juris ar sievu Aneti kopā ir jau 14 gadus, no tiem laulībā – desmit. Bet iepazinās viņi visai klasiskā veidā – ballītē. "Mums ar brāli un citiem draugiem no kamaniņu sporta kā jau Siguldas puikām gribējās paskatīties, kas notiek kaimiņu ciemos. Anete dzīvoja pavisam netālu – Inčukalnā. Tā sanāca – vienu, otru, trešo reizi pasākumā Inčukalnā viņu satiku. Iepatikās, un tad jau mērķtiecīgi mēģināju viņu nomedīt," atminas Juris. Viņš arī apliecina, ka, neraugoties uz kopā pavadītajiem gadiem, viņš ik dienu vēlas satikt sieviņu atkal un atkal. Nekas nav mainījies kopš tām pirmajām reizēm... "Rītdiena nevienam nav apsolīta, tāpēc jāmīl un jābauda šodien," nopietni aizdomājas Juris.

Lasīt vairāk

"Panikas nebija... Tikai pārsteigums," tā par ziņu, kas saņemta no sievas par to, ka gaidāmi trīnīši, saka Ēriks Bauers, florbolists, sieviešu florbola komandas "Lekrings" Cēsīs treneris un Amatas novada sporta pasākumu organizators. Šī ziņa no ginekologa kabineta, kurā sieva bija viena pati, jau tāda pasena, nu jau trīņiem – Emīlam, Artūram un Kristapam – ir trīsarpus gadi, nu jau puikas lieli – bērndārznieki!

Cik ātri vai lēnām, cik viegli vai grūtāk paskrējuši gadi, kopš abi ar Maiju gaidīja it kā vienu mazulīti, Tēva dienai veltītā sarunā stāsta Ēriks. Viņam ir gana daudz secinājumu gan par bērnu audzināšanu, gan sabiedrībā pārspīlēto viedokli – lai nolemtu par labu bērna ienākšanai ģimenē, nepieciešams tik un tik daudz naudas... Neesot tik traki, turklāt pēdējos gados arī valsts nākusi pretim daudzbērnu ģimenēm, piedāvājot dažādas atlaides. Tiesa, tiesa, Latvijai vēl esot tāls ceļš ejams līdz citās valstīs pieejamām atbalsta formām, taču bērnu, tostarp trīnīšu, laišana pasaulē nav nekāda neiespējamā misija finansiālā aspektā.

Lasīt vairāk

Dzimis un audzis Jūrmalā, bērnībā bijis liels palaidnis, mācījies kordiriģēšanu, bet viena nenokārtota solfedžo eksāmena dēļ pametis izglītošanos mūzikā, izmācījies par virtuves pavēlnieku un nu diriģē pavāru komandu smalkā restorānā, bet, kopš uzzinājis, ka ģimenē gaidāms pieaugums, uzreiz kļuvis pieaudzis, sajutis milzīgu atbildību – restorāna "36. līnija" šefpavārs un līdzīpašnieks Lauris Aleksejevs.

Ar sievu Agnesi, kura pēc izglītības ir pedagoģe, bet strādā par jogas pasniedzēju, Lauris apprecējās, kad abiem bija 23 gadi. Pēc gada pieteicās pirmdzimtais. Tagad dēls mācās pavārskolā un Jūrmalas Mūzikas vidusskolā sitaminstrumentu klasē, bet meita, protams, atbilstoši vecumam apgūst pamatskolas izglītību, un viņai ļoti patīk dejot. Mūsu saruna norit par to, kā Lauris tiek galā ar tēva pienākumiem, kā pavada brīvo laiku ar savām atvasēm, kā arī par pēdējo gadu laikā īpaši kultivēto tendenci pievērsties veselīgam uzturam. Lauris atklās arī dažas savas bērnības laiku blēņas, kuras noteikti nevajadzētu mēģināt atkārtot, ne velti viņš atzīst, ka paša bērni ne tuvu nav tik lieli blēņdari, kāds bijis pats.

Lasīt vairāk

Šodien Latvijā svinam Tēva dienu. Viennozīmīgi – tētis gan meitai, gan dēlam ir pirmais vīrietis pasaulē, ko viņš iepazīst, un katram bērnam tieši viņa tēvs ir vis, vis, vislabākais. Protams, ir arī negatīvi piemēri, bet svētkos par to nerunāsim.

Šajā reizē uzrunājām, ja tā var atļauties sacīt, tētus "parastos". Par tiem tēviem, kuri mīl gozēties sabiedrībā vai sava aroda dēļ jau tā ir populāri, mēs zinām daudz, iespējams, pat par daudz. Tieši tādēļ svētku reizē parunājāmies ar tētiem, kurus mēs sastopam ik dienas – darbā, uz ielas, augtskolā, treniņzālē, veikalā, kinoteātrī – jebkur. Tie ir tēti no "parasto cilvēku" loka.

Tētiem tika lūgts nosaukt piecas lietas, ko bērniem var iemācīt tikai tētis. Raudzīsim, ko par to domā paši tēti!

Lasīt vairāk