Mamma jau pavasarī man teica, ka šovasar vēlētos kaut kur kopā aizbraukt. Tāpēc kādā jūnija nedēļas nogalē ieplānoju mums divām kopīgu auto izbraukumu pa Kurzemes piekrasti, līdzi ņemot arī labākās draudzenes suni, ko bieži pieskatu. Maršruts Talsi–Jūrkalne–Pāvilosta.
Ceļā: viņš ir vainīgs!
"Oma prasīja, kāpēc atkal jāņem līdzi svešs suns? Vai tad nekur nevar aizbraukt bez suņa," mamma man jautā, kad mēs ar manu krustbērnu – korgiju meiteni Sinamonu Čankiju Ebigeilu jeb Sinī – sagaidām viņu pie draudzenes lauku mājām, lai visi pārsēstos vienā auto un uzsāktu ceļu uz piekrasti. "Nē, nevar," īsi atbildu, krāmējot bagāžniekā somas. Tā kā es stūrēšu, lūdzu mammai, izmantojot "Google Maps" aplikāciju, būt par ceļa navigatoru. "Es nemāku," viņa atbild, vēl iekomentējot, ka telefona turētājs, kas iegādāts auto, nu gan ir m**ls... "Tas nav grūti. Vienkārši turi telefonu rokās, skaties, ko rāda bultiņa, un tad pasaki to man," es nosvērti atbildu. Mēs sākam ceļu! Mamma vēl aizrāda, ka nedrīkstu taisīt vaļā logu, lai nebūtu caurvēja... Jo tad var saslimt! Un fiats vispār ir slikts, jo auto nedarbojas radio...
***
"Piezvanīsim omai!" Piekrītu: "Labi. Ja vēlies, zvani." Lai gan mamma nav ieslēgusi skaļruni, sarunā dzirdu frāzes: "svešs suns", "visu laiku ceļo", "neatbalstu", "nav bērnu, tukša dzīve". Mammas sejai pārslīd ēna, un viņa omai saka, ka vairs nevar runāt. Kad klausule nolikta, viņa pagriežas pret mani un saka: "Es omai piekrītu. Visu laiku ar svešu suni un ceļo! Kad tev būs bērni? Tā ir tukša dzīve. Tukša dzīve!"
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv