Vai varu nodot adopcijai dēlu, ja bērna māte nepiekrīt?

"Labdien! Man ir dēls, kuram ir 12 gadu. Ar dēla māti nedzīvoju kopš viņa piedzimšanas. Uzturlīdzekļus maksāju regulāri. Bērna dzimšanas apliecībā esmu ierakstīts. Starp mani un dēlu nepastāv saskarsme, nav saiknes un radniecisku jūtu. Dēla māte vienmēr ir liegusi saskarsmi ar dēlu. Par manu interesi un vēlmi iesaistīties dēla audzināšanā nostāja vienmēr bijusi noraidoša. Dēls ar mani nekomunicē un ikreiz, kad es uzsāku komunikāciju, izvairās. Dēlam ir mātes uzvārds. Dēla māte ir precējusies. Starp mani un dēla māti 12 gadus ir nesaskaņas par bērna audzināšanu, kas pārvēršas fiziskā vardarbībā, bērna mātei uzrīdot man trešās personas. Gribu nodot bērnu adopcijai. Vai varu nodot adopcijai (atteikties no bērna), ja bērna māte nepiekrīt un ja nav personas, kas viņu adoptē? Bērna māte, iespējams, nepiekritīs, jo līdz ar to zaudēs uzturlīdzekļus. Saskarsmes tiesības ar dēlu caur tiesu nepieprasu, jo viens otram esam sveši cilvēki," ar šādu jautājumu Latvijas Vēstneša" (LV) portāla "E-konsultāciju" sadaļā vaicā Dainis.

Atbild Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesas sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Subbota un juriste Nataļja Sergačova:

"Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesa sniedz šādu atbildi atbilstoši norādītajai informācijai: uzdotie jautājumi skar vairākas tiesiskās sfēras, proti, aizgādību, adopciju, saskarsmes tiesības, domstarpību risināšanas iespējas. Primāri jānorāda, ka bērns nav lieta, kuru var dalīt vai atdot kādam, ja vecākiem savstarpēji nav atrisinātas domstarpības par aizgādības un saskarsmes jautājumiem. Jāatceras, ka galvenais kritērijs, risinot ar bērna tiesībām saistītus jautājumus, ir bērna intereses. Turklāt saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta pirmo daļu tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras.

Ņemot vērā norādes par saasinātām attiecībām starp abiem vecākiem par bērna aizgādības un saskarsmes ar bērnu jautājumiem, aicinām izmantot mediācijas pakalpojumu. Mediācija ir konfidenciāls, neformāls un brīvprātīgs sadarbības process, kurā strīda puses ar mediatora profesionālu atbalstu cenšas vienoties par domstarpību savstarpēji pieņemamu risinājumu. Vairāk informācijas iespējams iegūt sertificētu mediatoru mājaslapā. Ja mediācija bijusi sekmīga, varat savstarpēji vienoties vai noslēgt vienošanos pie notāra, definējot bērna aizgādības un saskarsmes jautājumus.

Būtiski piebilst: neatkarīgi no tā, kādā veidā noslēgta vienošanās (abpusēji vienojoties vai pie notāra), to nevajadzētu uztvert formāli, bet gan abiem vecākiem īstenot atbilstoši un pilnvērtīgi. Bērna interesēs ir vecāku domstarpības risināt mierīgā ceļā, pieaugušajiem savstarpēji vienojoties un atrodot nesaskaņām konstruktīvu risinājumu.

Ja kopsaucēju tomēr nav iespējams panākt un aizgādības un saskarsmes jautājumus nevar noregulēt vienojoties, tad galējais līdzeklis ir vēršanās vispārējās jurisdikcijas tiesā.

No bērna atteikties juridiski nav iespējams. Atbilstoši Civillikuma 177. pantam līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Saskaņā ar Civillikuma 198. pantu aizgādība var beigties tikai noteiktos gadījumos, respektīvi, ja mirst vecāks vai bērns; ja pazudušais vecāks ir atzīts par mirušu, kad bērnu ir adoptējusi trešā persona; kad bērns sasniedz pilngadību. Atbilstoši Civillikuma 203. panta pirmajai daļai bāriņtiesa var pārtraukt bērna aizgādības tiesības vecākam, ja vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai, izņemot gadījumu, kad viņš kā laulātais ir devis piekrišanu tam, ka bērnu adoptē otrs laulātais.

Radniecīgas attiecības starp bērnu un viņa bioloģiskajiem vecākiem, un viņu radiniekiem, kā arī savstarpējās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi izbeidzas ar adopciju. Ja persona vēlas adoptēt otra laulātā bērnu, tai jāvēršas bāriņtiesā, kuras darbības teritorijā ir deklarētā dzīvesvieta, un jāiesniedz normatīvajos aktos noteiktie dokumenti, tostarp bērna vecāku piekrišana adopcijai. No jautājumā izklāstītā noprotams, ka abiem vecākiem ir aizgādības tiesības, un nav norādīts, ka bērna mātes laulātais bērnu vēlētos adoptēt, tādējādi adopcijas process aprakstītajā situācijā nav iespējams.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 244.2 panta pirmo daļu bērna vecākam ir tiesības vērsties tiesā un celt prasību par bērna aizgādības tiesību atņemšanu otram vecākam. Tas atbilstoši Civillikuma 200. panta pirmajai daļai iespējams noteiktos gadījumos: ja vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ ir apdraudēta bērna veselība un dzīvība; ja vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību. Atņemot aizgādības tiesības vienam vecākam, tiesa nodod bērnu otra vecāka atsevišķā aizgādībā.

Saskaņā ar Civillikuma 178. panta ceturto daļu vecāku kopīga aizgādība var beigties, pamatojoties uz vecāku vienošanos, kas nostiprināta pie zvērināta notāra. Tomēr jāsaprot, ka atsevišķas aizgādības noteikšana neietekmē otra vecāka pienākumu nodrošināt uzturlīdzekļus savam bērnam un saskarsmes tiesības ar bērnu. Atsevišķa aizgādība palielina tā vecāka tiesību apjomu attiecībā pret bērnu, kura atsevišķā aizgādībā bērns būs, piemēram, izlemt jautājumus par dzīvesvietu, izglītību, veselības aprūpi u. tml.

Civillikuma 181. pants paredz: katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu arī tad, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem. Savukārt bērnam ir tiesības (bet ne pienākums) uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem. Jānorāda, ka Civillikuma 181. pants noteic, ka jebkurai personai ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem. No izklāstītā noprotams, ka tēvs meklējis iespējas tikties ar bērnu, bet mamma to nav atbalstījusi. Mammas noteiktie ierobežojumi tēva saskarsmei ar dēlu un līdzdalībai viņa audzināšanā nav pamatoti, ja vien nav konstatēti reāli šķēršļi, kas apdraud bērna veselību vai dzīvību, un tiesa nav pieņēmusi lēmumu ierobežot tēva saskarsmi ar bērnu. Saskarsme starp vecāku un bērnu jāīsteno, lai ievērotu nevis vecāku, bet bērna tiesības. Arī līdz šim neizveidotās attiecības ar dēlu saskarsmes trūkuma dēļ nedod tiesības atteikties no bērna.

Atbilstoši Civillikuma 182. panta pirmajai, otrajai un trešajai daļai strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu un vērtējot visus apstākļus, tostarp, vai nav pamatotu šķēršļu bērna saskarsmei ar vecāku (vai vecāks neapdraud bērna veselību un/vai dzīvību, vai vecāks neveic psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību pret bērnu utt.).

Nosakot saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, tiesa var noteikt, ka attiecīgu laika periodu (dienas, nedēļas nogales, svētku brīvdienas, vecāku atvaļinājuma laiku u. tml.) bērns pavada pie tā vecāka, pie kura viņš nedzīvo, t. i., pie bērna tēva. Tiesa var noteikt konkrētus laika periodus, stundas, turklāt tā var lemt, ka tikšanās notiek trešās personas klātbūtnē vai kādā publiskā vietā utt. Gadījumos, kad bērns ilgstošu laika periodu nav ticies ar vecāku, tiesa var noteikt attiecību pakāpenisku atjaunošanu, lai tas būtu pēc iespējas saudzīgāk bērnam, piemēram, sākumā tikties mātes vai arī psihologa klātbūtnē sabiedriskā vietā, pakāpeniski palielinot saskarsmes laiku. Tiesa var arī uz laiku atņemt saskarsmes tiesību, ja saskarsme kaitē bērna interesēm un kaitējums citādi nav novēršams.

Jānorāda, ka nekad nav par vēlu mēģināt uzlabot attiecības ar bērnu."