attiecības, emocijas, psiholoģija, psihoemocionālā veselība, skatiens, virzība
Foto: Shutterstock

Nav svarīgi, vai tas notiek ar darba kolēģi, kaimiņu vai partneri, – distances ievērošana dažkārt var būt ļoti noderīga. Tiesa, emocionālo distancēšanos var uztvert gan pozitīvi, gan negatīvi. Daži uzskata, ka tā attiecībām piešķir vēsumu un neļauj veidot dziļas attiecības, savukārt citi domā, ka tā palīdz noteikt personīgās robežas un aizsargāt savu garīgo labklājību.

Abās pozīcijās ir savs patiesības grauds, jo dažos gadījumos ir ļoti svarīgi atkāpties, savukārt citos tas rada problēmas. Galvenais ir precīzi saprast, kad emocionālā distancēšanās ir izdevīga un kā to vislabāk pielietot dažādos scenārijos. Plašāk par šo tematu vietnē "Well and Good" runā psiholoģe Patrisa Le Goja.

Ko ietver šis termins

Tā ir uzvedība, kad cilvēks ir atslēdzies no citu emocijām vai nereaģē uz tām. Atkarībā no apstākļiem šī distancēšanās var būt apzināta vai neapzināta, kā arī izpausties dažādās pakāpēs.

Distancēšanās darbojas kā aizsardzības mehānisms pret emocionāli saspringtām un traumatiskām situācijām. Tajā pašā laikā tā var iegūt dažādas formas un izskatīties, piemēram, kā nodalīšanās un robežu noteikšana vai, vēl ļaunāk, kā noliegums un disociācija – nošķirtība no realitātes vai sevis.

Turklāt emocionālā distancēšanās bieži tiek izmantota, lai pasargātu sevi no attiecībām, kurās nejūti atbalstu un kurās nav iespējas pārtraukt saziņu. Piemēram, mēs nespējam ietekmēt to, kas ir mūsu radinieki. Šādos gadījumos, kad mēs nevaram kontrolēt attiecību pastāvēšanu, norobežošanās nozīmē robežu noteikšanu, apdomības un noturības prasmju praktizēšanu.

Dažreiz emocionālā distancēšanās izpaužas galēji radikāli – kad komunikācija ar cilvēku principā tiek pārtraukta. Ja attiecības atrodas mūsu kontrolē – piemēram, romantiska vai draudzīga savienība, tās tāpat var izpausties kā personisku robežu noteikšana vai attālināšanās līdz brīdim, kad attiecības galu galā beidzas.

Kad ir vērts izmantot emocionālo norobežošanos

Īsā atbilde – kad attiecības vai konkrēta situācija tevi neapmierina. Ja mēz apzināti praktizējam emocionālo distancēšanos, tas palīdz mums sajust un pavēstīt savas personīgās robežas, kā arī pārciest stresu un ciešanas apstākļos, kurus mēs nevaram ietekmēt.

Turklāt tā sniedz iespēju tikt skaidrībā emocijās, kad smadzenes mums saka vienu, bet sirds – citu, un mēs saprotam, ka ir jāieklausās saprāta balsī, jo tā taču zina, kas mums ir labāk, piemēram, pārtraukt toksiskas attiecības. Vēl viens piemērs, kad emocionālā distancēšanās ir lietderīga – ja darbā nākas pavēstīt nepatīkamus jaunumus.

Norobežošanās līdz pilnīgai nošķirtībai būs piemērota stratēģija arī tad, ja attiecībās ir emocionālas vardarbības pazīmes, piemēram, manipulācijas vai agresija no otra cilvēka puses.

Tomēr veselīgās attiecībās emocionālā distancēšanās var būt neproduktīva, jo tā ierobežo mūsu spēju veidot patiesu mijiedarbību vienam ar otru, kas pārsniedz virspusēju komunikāciju.

Kā emocionāli norobežoties no cilvēka

Tas ir atkarīgs no tā, kādu lomu šis cilvēks spēlē tavā dzīvē.

Ja viņš ir tikai paziņa

Piemēram, kolēģis, kaimiņš vai kāds cits, kurš neietilpst tavu tuvāko cilvēku lokā. Ja komunikācija ar šo cilvēku iztukšo tavu garīgo un emocionālo enerģiju, nospiež tevi, kļūst toksiska personīgi tev – būtu ļoti lietderīgi emocionāli norobežoties no viņa un samazināt viņa neveselīgo ietekmi.

Lai to izdarītu, ir svarīgi noteikt robežas un no jauna definēt attiecības ar viņu, lai tās atbilstu tam, kādu jēgu šīm attiecībām tu piešķir pašam sev. Piemēram, ja tevi emocionāli iztukšo tava drauga draugs, kurš visu nemitīgi dramatizē, atrodi veidu, kā samazināt tikšanos skaitu un neiesaistīties ar viņu garās sarunās.

Ja viņš ir tavs partneris

Šeit viss ir daudz grūtāk, lai gan dažos gadījumos tas ir pamatoti. Emocionāla norobežošanās var būt nepieciešama neveselīgās attiecībās, jo tā ļauj mums uzvesties sev vispiemērotākajā veidā, neņemot vērā mūsu jūtas pret otru cilvēku.

Tas bieži nozīmē, ka mēs neļaujam emocijām, kas veicina mūsu pieķeršanos partnerim, pārņemt mūs. Tajā pašā laikā mēs neizliekamies, ka šīs emocijas neeksistē, bet atzīstam tās. Šādos gadījumos darbību secība būs šāda:

Definē problēmu. Pajautā sev, kāpēc vēlies distancēties no cilvēka. Saproti, kas ir tavā kontrolē. Padomā par to, kā padarīt savu saziņu pieņemamāku. Atšķirībā no ģimenes attiecībām, kuru pastāvēšana ir ārpus tavas kontroles, tu vari kontrolēt romantiskas attiecības, kas nozīmē, ka tu vari noteikt savas robežas, tas ir, cik daudz laika esi gatavs pavadīt blakus savam partnerim un kurā brīdī tev vajag norobežoties.

Izmanto apgriezto darbību. Tā ir dialektiskās uzvedības terapijas tehnika, kas apvieno pieņemšanas un pārmaiņu stratēģijas, lai palīdzētu cilvēkam regulēt spēcīgas emocijas un attīstīt pārvarēšanas prasmes. Apgrieztā darbība romantiskās attiecībās ir saistīta ar izvairīšanos no personas, atgādināšanu sev, kāpēc distancējies no viņa, un atturēšanos no pieķeršanās izrādīšanas. Piemēram, tu vari viņu bloķēt sociālajos tīklos un izdzēst viņa tālruņa numuru, novērst uzmanību no domām par viņu vai rīkoties vēsi personīgā saziņā.

Atrodi veselīgu veidu, kā izteikt emocijas. Emocionālā norobežošanās var būt sāpīga. Tad var palīdzēt tādas prakses kā dienasgrāmatas rakstīšana, sports, saruna ar draugu vai psihologu.

Foto: Shutterstock

Ja viņš ir cilvēks, ar kuru nesen kā esi sācis satikties

Pašā attiecību sākumā var būt grūti aptvert brīdi, kad jau ir iespējams pielaist otru cilvēku tuvāk.

Iepazīšanās posmā ir svarīgi novilkt personīgās robežas, jo gudra pieeja ir iepazīties ar kādu cilvēku, pirms pieķerties viņam. Tajā pašā laikā, ja nolemsi pilnībā emocionāli norobežoties, neizrādīt savu ievainojamību un neatvērties potenciālajam partnerim, vēlāk būs grūtāk izveidot reālu saikni.

Izsver savu iepriekšējo iepazīšanās pieredzi. Ja pagātnē esi jau izmantojis emocionālo distancēšanos, padomā par to, vai tas tiešām bija pamatoti, vai arī, mēģinot aizsargāt savas emocijas, esi pārspīlējis.

Ja esi jau sapratis, ka emocionālā distancēšanās agrīnā iepazīšanās posmā tev nāks par labu, nosaki ierobežojumu, pēc cik ilga laika esi gatavs atvērties. Un otrādi –, ja saproti, ka emocionālā norobežošanās bija neveselīga, atrodi veidu, kā kļūt atvērtākam. Labs pirmais solis ir atzīt otram, ka saproti, ka esi rīkojies emocionāli attālināti, bet vēlies mainīt situāciju.

Ja tas ir bijušais partneris

Dažreiz pagātnes attiecību atjaunošana nav nemaz tik slikta ideja, un dažreiz ir daudz labāk emocionāli distancēties no cilvēka un virzīties uz priekšu, lai cik grūti tas šķistu. It īpaši, ja attiecības beidzās slikti.

Tas gan nenozīmē, ka tev vajadzētu ignorēt nepatīkamās emocijas, kas rodas pēc šķiršanās. Visticamāk, tu joprojām vēlēsies noteikt robežas, taču, ja to dari, ir svarīgi pārliecināties, ka neapspied savas jūtas. Ir pilnīgi normāli distancēties no cilvēka un tajā pašā laikā piedzīvot emocijas, kas saistītas ar šķiršanos. Mēģini ierobežot jebkādu mijiedarbību ar savu bijušo partneri un iztēlojies, kā atbrīvojies no viņa ietekmes, pilnībā pārtraucot jebkādu emocionālu saikni ar viņu.

Ja attiecības tev nesniedz nekādu gandarījumu, emocionāla norobežošanās var būt pamatota. Neatkarīgi no tā, vai pārdomā savas attiecības ar paziņu, draugu, ģimenes locekli vai potenciālo partneri, labākais risinājums ir novilkt robežas, nemēģinot apspiest vai ignorēt negatīvās emocijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!