Apskāvieni palīdz uzveikt vīrusus? Kāpēc tie ir nepieciešami ikvienam

Eksperti ir vienisprātis, ka apskaušanās sniedz virkni fizisku un psiholoģisku priekšrocību, vēsta "The Guardian". Bet cilvēki nebūt nav vienīgās būtnes, kam tīk apskauties vai citādi otram pieskarties. Piemēram, daudzi pērtiķi ķemmē viens otra kažoku, un tāpēc zinātnieki lēš, ka cilvēku vajadzība un vēlme apskauties attīstījusies tieši no šīs darbības.

"Sociālās saiknes pamatmetode attiecību veidošanai ir fizisks pieskāriens," "The Guardian" stāsta Robins Danbars, Oksfordas universitātes evolūcijas psihologs un grāmatas "The Social Brain" autors. Viņš skaidro, ka šāda glāstīšana liek justies mierīgam un atslābinātam, jo lēnais (ātrums apmēram trīs centimetri sekundē) un maigais pieskāriens, kad roka kustas caur kažoku vai ādu, iedarbina endorfīnu sistēmu smadzenēs.

Lai gan endorfīnu izdalīšanās palīdz veidot un uzturēt ciešas attiecības, apskāvienu priekšrocības attiecas arī uz citām veselības un labsajūtas jomām. "Daudzi no mums zina, ka ir patīkami saņemt apskāvienu, taču mēs bieži neaizdomājamies par citām pozitīvajām ietekmēm," saka Maikls Banisijs, Bristoles Universitātes sociālais neirozinātnieks un grāmatas "When We Touch" autors.

Interesanti, ka apskāvieni var ietekmēt arī mūsu imūnās atbildes. Kādā pētījumā ASV Kārnegija un Melona Universitātes pētnieki atklāja korelāciju starp to, cik bieži cilvēki apskāvās, un kāda pēcāk bija viņu spēja cīnīties ar saaukstēšanos. Tie, kuri 14 dienu laikā pirms saskarsmes ar saaukstēšanās vīrusu saņēma regulārus apskāvienus, bija mazāk pakļauti inficēšanās riskam. Ja tomēr viņi apaukstējās, nešpetnie simptomi nebija tik izteikti, salīdzinot ar tiem cilvēkiem, kuriem apskaušanās izpalika.

Vēl kādā citā pētījumā secināts, ka sievietēm, kuras apskāva savu partneri pirms stresa situācijas, bija zemāka bioloģiskā stresa reakcija, ko mēra pēc stresa hormona kortizola līmeņa, salīdzinot ar tām, kuras nesaņēma apskāvienu no mīļotā. Banisijs paskaidro, ka pieskārienus un apskāvienus ļoti lielā mērā ietekmē konteksts. "Pieskārienam vajag būt gribētam un piemērotam (..). Ja apskāviens kāda iemesla dēļ šķiet nedabisks, nesaņemsi tāda paša līmeņa ieguvumu."

Un tomēr apskāvieni ir dažādi. Lūk, ceļvedis tam, kādi tie var būt, un kā tie mūs ietekmē:

Ātrā "saspiešana"

Visizplatītākais apskāvienu veids ir tas, ko psihologi dēvē par "krustenisko apskāvienu", kad apskāvēju rokas ir sakrustotas pār otra pleciem un vidukli. Arī ilgumam ir nozīme. Daži cilvēki varētu dot priekšroku nedaudz garākam vai īsākam apskāvienam, bet, kad Banisijs ar kolēģiem Bristoles universitātē pētīja, cik patīkami ir apskāvieni, kas ilgst vienu, piecas vai desmit sekundes, viņi atklāja, ka vienas sekundes apskāvienus cilvēki novērtēja vissliktāk. "Ja tas ir pārāk īss, cilvēki ne vienmēr var sajust priekšrocības emocionālās tuvības un tamlīdzīgu lietu ziņā, taču, ja tas ir pārāk ilgs, var kļūt neveikli," teic Banisijs. "Piecas līdz desmit sekundes, šķiet, ir optimālas."

Apņemošs apskāviens

Kad jūties nomākts vai esi saņēmis briesmīgas ziņas, apskāviens var sniegt mierinājumu un emocionālu atbalstu. Šis ir tāds apskāviens, kad cilvēks burtiski apvij rokas tev apkārt, piespiežot pie sevis ļoti tuvu.

"Lāča" apskāviens

"Lāča" apskāviens parasti ir nejaušs satvēriens, kas izpaužas kā ļoti cieša, spēcīga saspiešana. Arī apskāviena mērķis un emocijas atšķiras: ""Lāču" apskāvieni bieži ir svinīgi, piemēram, ģimenes atkalapvienošanās vai kāda sasnieguma atzīšana, turpretim apņemošais apskāviens ir daudz atbalstošāks un maigāks," atšķirību starp abiem skaidro Banisijs.

"Sportisks" uzsitiens uz pleca

Fiziskie žesti ir izplatīta komandas sporta iezīme, tostarp daļējs sānu apskāviens vai uzsitiens uz pleca. Lai gan kāds ciniķis to varētu nolasīt kā mēģinājumu izvairīties no otra cilvēka sviedriem, pētījumi liecina, ka šiem pozitīvajiem fiziskajiem žestiem joprojām ir nozīme. Banisijs teic: "Ja paskatās, cik bieži komandas biedri iesaistās ar pozitīviem pieskārieniem, kas ietver apskāvienus, bet arī plaukstu sasišanu pieciniekā, atklāsi, ka komandas, kas to dara biežāk sezonas sākumā, bieži vien pēc tam arī uzvar."

Apskaut pašam sevi

Ja nav neviena, ko apskaut, bet gaidāms kāds nervus kutinošs notikums vai gluži vienkārši jūties skumji, apskauj pats sevi. Par laimi, pētījumi liecina, ka roku novietošana uz sirds vai vēdera, vai augšdelmu ādas glāstīšana rada līdzīgu efektu kā tad, ja tevi apskauj otrs cilvēks. Kad zinātnieki no Gētes universitātes Vācijā salīdzināja šo sevi nomierinošo žestu ietekmi ar apskāvienu no kāda cita, viņi atklāja, ka abas grupas, reaģējot uz stresa situāciju, izdala mazāku stresa hormona kortizola daudzumu.