Jautājums: Gribu noskaidrot, vai un kā varu izslēgt no mantojuma saņemšanas savu dēlu. Kas ir neatraidāmais mantinieks, un ko šis statuss paredz? Vai ir iespējams mantojumu novēlēt kādam citam, ne savam bērnam, kas ir atteicies no ģimenes dažādu iemeslu dēļ?
Atbildes sniedz Latvijas zvērināta notāre Gita Rubīna.
Civillikuma 427. pants nosaka: ar atstumšanu no mantojuma jāsaprot rīkojumā nāves gadījumam izteiktā griba, lai tas, kam ir tiesība mantot pēc likuma, nekļūst par mantinieku. Neatņemamās daļas tiesīgos var atstumt no neatņemamās daļas vienīgi aiz likumā paredzētiem un rīkojumā nāves gadījumam tieši norādītiem patiesībai atbilstošiem iemesliem. Termins "Neatraidāmie mantinieki" pēc grozījumiem Civillikumā aizstāts ar terminu "Neatņemamās daļas tiesīgie". Līdz ar to – jā, ir iespējams rakstīt testamentu un atstumt dēlu no mantojuma, testamentā norādot atstumšanas iemeslu.
Civillikuma 428. pants paredz tos gadījumus, kad augšupējie (vecāki) var atstumt lejupējos (bērnus) no mantojuma, un tie ir, ja pēdējais:
izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret testatora, viņa laulātā vai viņa augšupējā dzīvību, veselību, brīvību vai godu;
ierosinājis apzināti nepatiesu apsūdzību pret kādu no 1. punktā minētām personām par noziedzīgu nodarījumu;
atstājis testatoru bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt;
dzīvojis izšķērdīgi vai netikumīgi;
nav izpildījis viņam ar likumu uzlikto pienākumu uzturēt testatoru vai viņa laulāto;
mēģinājis kavēt testatoru taisīt testamentu;
mantojuma atstājējam dzīvam esot, bez viņa ziņas un piekrišanas noslēdzis ar kādu personu līgumu par viņa nākamo mantojumu.
Testamentā ir jānorāda konkrēti atstumšanas iemesli.
Ja nav likumiska pamata dēla atstumšanai, bet savstarpējās attiecības ir tādas, ka vēlaties, lai mantojums tiek kādam citam, jūs varat taisīt testamentu par labu jebkuram, bet tad dēlam būs tiesības izprasīt no testamentārā mantinieka savu neatņemamo daļu (kas ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu dēls mantotu, ja nebūtu testamenta). Neatņemamās daļas tiesīgajiem nav tiesību uz pašu mantojumu, bet viņiem ir prasījuma tiesības uz neatņemamās daļas izdošanu naudā.
Ja turpretī savu īpašumu dzīves laikā kādam uzdāvināsiet un dēls paliks bez mantojuma, viņam būs tiesības prasīt savu neatņemamo daļu. Civillikuma 1922. pants nosaka: ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, tad viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas.
Vēl ir iespējams slēgt uztura līgumu ar kādu jūsu izvēlētu personu, kurai jūs ar Uztura līgumu nododat savu īpašumu, par ko šī persona, kamēr jūs dzīvojat, apņemas dot jums uzturu, – nodrošināt ar mitekli, ēdienu, apģērbu, kopšanu un citu palīdzību, kas nepieciešama un par ko vienosieties. Uztura līgums atšķirībā no dāvinājuma līguma ir atlīdzības līgums, jo kā atlīdzība par īpašuma nodošanu citai personai (uztura devējam) pretī tiek dots norunātais uzturs, līdz ar to no īpašuma, kas nodots ar Uztura līgumu, jūsu dēls kā neatņemamās daļas tiesīgais nevarēs izprasīt sev pienākošos neatņemamo daļu. Uzturu jūs varat pielīgt ne tikai sev, bet arī vēl kādam citam cilvēkam (piemēram, savam laulātajam).
Lai saņemtu zvērināta notāra pakalpojumus vai juridisku konsultāciju, aicinām vērsties pie kāda no notāriem, izmantojot Latvijas Zvērinātu notāru padomes interaktīvo karti: https://www.latvijasnotars.lv/notaries_map
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
