Kā bērnam mācīt patriotismu: sarunas par dzimtas saknēm, Latviju un svētkiem

Patriotismu nevar iemācīt kā matemātiku. Tas veidojas pamazām un sākas ar tradīcijām ģimenē. "Reiz kādam no maniem bērniem skolā bija mājasdarbs: palūgt, lai mamma un tētis izstāsta kādu savas bērnības blēņu. Mums izvērtās tik jautrs sarunu vakars! Bija lūgts, lai nedarbos padalās arī vecvecāki. Rezultātā laiku pa laikam mums šādi vakari veidojas, negaidot mājasdarbu skolā," atklāj Inga Akmentiņa-Smildziņa. Viņa teic, ka par dzīves gaitām ir izjautājusi arī savu vecmāmiņu un stāstus nodevusi tālāk bērniem: "Mana vecmāmiņa nomira šogad 100 gadu vecumā. Ar bērniem esam pārrunājuši viņas dzīves gaitas, arī to, kā brīnumaini vecmāmiņai izdevies izglābties kara laikā." Jautājumi, ko ģimenē pārrunāt un kas tiešā vai netiešā veidā saistās ar Latviju, ir daudz un dažādi, piemēram: kādi piedzīvojumi vecākiem un vecvecākiem ir bijuši skolā? Kāda bija pirmā darba pieredze? Kā vecmāmiņa iepazinusies ar vectētiņu, un kāpēc viens otrā iemīlējušies? Kā gadu gaitā ir mainījusies Latvija, un kāpēc viņiem šeit patīk dzīvot?"

Jau no pavisam mazām dienām vecāki bērnam var mācīt Latvijas oficiālos simbolus – kā izskatās karogs, ģerbonis, kā skan Latvijas himna. "Bērnam var iemācīt atpazīt arī neoficiālos Latvijas simbolus – no putniem tā ir baltā cielava, kurai šāds gods piešķirts 1960. gadā. Savukārt par nacionālo kukaini ir atzīta divpunktu mārīte, par kokiem – ozols un liepa," stāsta Inga Akmentiņa-Smildziņa, rosinot vecākus meklēt arvien jaunus faktus, ko kopā ar bērniem pētīt un pārrunāt par Latviju. "Tāpat, gaidot valsts svētkus, karodziņu pie apģērba var pielikt ne vien sev, bet arī bērnam vai bērna ratiņiem," atgādina eksperte.

Savukārt ar lielākiem ģimenes bērniem kopā var uzklāt svētku galdu ar sarkanbaltsarkaniem dekoriem. "Mammām un tētiem" vadītāja iesaka laiku pa laikam pārrunāt, kas Latvijā ir nozīmīgs un īpašs: "Piemēram, ka mums ir četri gadalaiki, ko ir tik skaisti vērot, mūsu valstī nav pārapdzīvotības, kā tas ir daudzās citās pasaules valstīs. Ja ieklausās, tad dzirdams: mēs, pieaugušie, tik bieži un daudz sūdzamies par to, kas mūsu valstī ir slikti. Tieši tāpēc ir vērts ģimenē apzināti pārrunāt to, kas Latvijā ir unikāls."

"Pārskati bērnu grāmatplauktu! Kad vakaros lasi bērnam priekšā, iekļauj grāmatu klāstā arī latviešu autoru darbus – ar katru gadu ievērojami pieaug bērniem izdoto latviešu autoru darbi. Pašiem mazākajiem iesaku uzdāvināt Agneses Vanagas grāmatu "Mazo latvju pirmie vārdi". Tā ir cietos vākos un cietām lapām, tāpēc būs piemērota jau no vecuma, kad visu gribas pagaršot. Grāmatā iekļauti vienkārši un skaisti panti par Latviju, tā bagātināta ar tautiskiem attēliem, ilustrācijām un vārdiem, piemēram, panti par rupjmaizi, putru, vilnas zeķēm, Latvijas karogu un citām mūsu ikdienā tik sastopamām un saprotamām lietām," pauž Akmentiņa-Smildziņa.

"Ir vērts ieviest tradīciju – rīkot tematiskas Latvijas apceļošanas nedēļas nogales. Piemēram, vienu mēnesi doties uz Latvijas pilīm. Otru mēnesi – uz vietām, kur skolas laikā vecāki paši vesti ekskursijās. Trešo – uz vietām, kas atainotas Latvijas filmās vai animācijās," iesaka Inga Akmentiņa-Smildziņa. Savukārt Valsts svētku mēnesī viņa rosina doties uz vietām, kam ir cieša saistība ar Latvijas brīvību un neatkarību, – uz bunkuriem, karavīru piemiņas vietām, tematiskiem muzejiem. "Piemēram, Dobeles novada Zebrenes pagastā, Īles mežos, atrodas nacionālo partizānu bunkurs. Šo bunkuru, kas tiek uzskatīts par lielāko Baltijas valstīs, izbūvēja apvienotās latviešu un lietuviešu grupas partizāni, lai turpinātu cīnīties pret padomju varu."

"Vēl viena tradīcija, kas var vairot piederības sajūtu kā ģimenei, tā Latvijai, ir tādu svētku un pasākumu apmeklēšana, kuros mēs, Latvijas iedzīvotāji, sanākam kopā, piedzīvojam kopā. Piemēram, par godu Latvijai dažādās vietās ik gadu notiek lāpu gājieni un svecīšu iedegšanas pasākumi. Arī gada griezumā ir daudz skaistu svētku, kas notiek regulāri un var kļūt par ģimenes tradīciju, piemēram, Dziesmu un Deju svētki, Muzeju nakts, Ugunskuru nakts, Tēva dienas gājiens un festivāls u.c.," aicina Akmentiņa-Smildziņa.