Spēja risināt konfliktus un saprast emocijas – kādēļ to ir svarīgi apgūt bērnudārza vecumā

Sociāli emocionālās prasmes sāk attīstīties ļoti agrīnā vecumā, jau pirmajos dzīves mēnešos. Vecāku un bērnu attiecības ir pirmais impulss, kas palīdz bērnam izprast emocijas un to nozīmi, sajust saikni un attīstīt pieķeršanos. Pirmsskolas vecumā, kad bērni sāk intensīvāk izzināt pasauli, emocionālās izpausmes kļūst arvien bagātākas un izteiktākas. Šajā vecumā bērni mācās atpazīt savas emocijas – kā viņi jūtas noteiktā brīdī un kāpēc. Piemēram, ja bērns jūtas satraukts, viņš pamazām mācās to apzināties un izteikt šo sajūtu vārdos. Ir ļoti svarīgi to apgūt, lai nākotnē bērns varētu kontrolēt savu uzvedību un reaģēt, atbilstoši savām un citu cilvēku emocijām. Pirmsskolas pedagogiem un personālam ir nozīmīga loma, lai palīdzētu bērniem atpazīt un saprast emocijas, mācīties tās izpaust, nosaukt un kontrolēt. Ja pirmsskolas vide ir droša un motivējoša, bet darbinieki – draudzīgi un atbalstoši, tad bērns augs emocionāli noturīgs un spēs pārvaldīt savas emocijas dažādās situācijās.

Situācijās, kas rodas pirmsskolas ikdienā, piemēram, vairāku bērnu vēlme spēlēties ar vienu un to pašu rotaļlietu, sniedz bērniem iespēju apgūt arī konfliktu risināšanu. Tā vietā, lai reaģētu impulsīvi, bērni apgūst alternatīvas rīcības stratēģijas – piemēram, lūdz draugam dalīties vai piedāvā rotaļāties kopā. Šīs prasmes – pajautāt, piedāvāt, palūgt – veido pamatu pozitīvai un iejūtīgai sadarbībai ar apkārtējiem, kas bērniem noderēs visā dzīves garumā. Vēl viena būtiska prasme, ko bērni attīsta pirmsskolā, ir apzināta lēmumu pieņemšana. Šajā vecumā bērni pakāpeniski mācās ne tikai apzināties savas emocijas un izprast dažādas situācijas, bet arī pieņemt pārdomātus lēmumus. Piemēram, bērns apdomā, vai ir gatavs dalīties ar kādu rotaļlietu, kā rīkoties situācijā, ja draugs ir bēdīgs vai dusmīgs. Svarīgi ņemt vērā, ka attiecības, kas izveidojas pirmsskolas vecumā, bieži ir noturīgas un kļūst par stabilu pamatu bērna turpmākajai sociālajai dzīvei. Draudzības, kas veidojas bērnudārzā, nereti saglabājas arī ilgtermiņā.

Pedagogs, būdams uzvedības un emociju regulācijas paraugs, ir ļoti svarīgs palīgs šo prasmju veidošanā, jo pirmsskolas vecuma bērni, kā mazi "sūklīši" uzsūc visu redzēto un dzirdēto. Pieaugušie ar savu rīcību, valodu un attieksmi ikdienā demonstrē uzvedības paraugus, ko bērni vēlāk atkārto. Pedagogs ne tikai māca, bet arī kalpo kā reāls piemērs, kuru bērni vēro un no kura mācās, tostarp, kā tikt galā ar dažādām emocijām un veidot attiecības. "Arī mērķtiecīgas rotaļas un grāmatu lasīšana ir būtiski elementi bērna emocionālajai izaugsmei. Piemēram, pirmsskolā "Maziņš kā jūra" ar pašiem jaunākajiem bērniem esam lasījuši grāmatas par pelēnu Peksi (no itaļu valodas tulkotu vairāku bērnu grāmatu varonis), kurš piedzīvo dažādas emocijas. Pārrunājot pelēna emocijas, salīdzinot tās ar saviem pārdzīvojumiem, bērni sāk veidot izpratni par savām un citu emocijām, kuras rodas ikdienas notikumos un piedzīvojumos. Sarunas par tēliem palīdz bērniem saprast, ka arī citiem ir līdzīgas sajūtas un reakcijas, kas savukārt veicina empātijas un izpratnes attīstību. Šis process notiek brīvas rotaļdarbības un pedagoga mērķtiecīgi izvēlētu uzdevumu laikā, bērni attīsta, piemēram, impulsu kontroli, prasmi sazināties un saprasties, prasmi analizēt un novērtēt situāciju, secināt, kas kopumā rada iespēju bērnam attīstīt sociāli emocionālās prasmes," stāsta Lauka.

Iepazīt savas emocijas, mācīties ar tām sadzīvot un izteikt tās citiem – tas ir sarežģīts un ilgstošs process un diemžēl pat ne visiem pieaugušiem piemīt šīs prasmes. Attīstīt tās vēlākajos vecuma posmos ir grūtāk, tāpēc, ka ātrāk būs iespēja tās apgūt, jo bērns būs emocionāli līdzsvarotāks, gatavāks veidot jaunas draudzīgas attiecības, un vieglāk uztvers dažādas pārmaiņas, tajā skaitā arī skolas gaitu uzsākšanu. Sociāli emocionālām prasmēm ir nozīmīga loma veiksmīgai dzīvei.