Bērnam ir divi vecāki, un katram no viņiem savu iespēju robežās ir jārūpējas par saviem bērniem. To nosaka gan likumdošana, gan vispārējas morālās vērtības. Tomēr dažiem vecākiem tā nešķiet, un viņi mēdz piktoties par to, ka ir jāuztur savi bērni. Un dusmas ir tik lielas, ka šie vecāki pat draud visu savu bērnos ieguldīto naudu atgūt, piedzenot uzturlīdzekļus no savām atvasēm. Vai to iespējams izdarīt, skaidro advokāte Agne Upīte.
Lūk, divas situācijas no dzīves:
"Labdien! Jautājums par uzturlīdzekļiem, ko tēvs ik mēnesi bērnam nelabprāt maksā. Jau sākot maksāt ikmēneša uzturlīdzekļus, no bērna tēva izskanēja brīdinājums: "Tāpat visu atgūšu atpakaļ, būs jāatmaksā." Tā viņš teica pēc konsultācijas ar savu juristu. Kā šī situācija ir risināma, pie kādiem apstākļiem un kādā kārtībā, un vai vispār tā notiek dzīvē? Proti, apgalvojums, ja tiks maksāti uzturlīdzekļi, tēvs vecumdienās var juridiski "piespiest" bērnu viņu uzturēt. Kā jūs detalizēti komentētu šādu uzstādījumu? Pateicos!" Latvijas Vēstneša" (LV) portāla "E-konsultāciju" sadaļā vaicā Ketlina.
Arī Olgai ir līdzīgs jautājums: "Labdien! Mana bērna tēvs maksā uzturlīdzekļus nepilnā apmērā (no bērna septiņiem gadiem bija jāmaksā 120 eiro, bet tēvs turpināja maksāt 70 eiro). Tas ir pēc vienošanas pie notāra, kad izšķīrāmies 2012. gadā. Tagad bērnam ir 16 gadi. Bērns mācās 10. klasē attālināti, un par mācībām ir jāmaksā. Tēvs atteicās maksāt vairāk par 70 eiro. Es iesniedzu iesniegumu par uzturlīdzekļu piedziņu no bērna tēva. Bērna tēvs piezvanīja un draudēja, ka iesniegs iesniegumu par uzturlīdzekļu piedziņu no sava bērna, kad viņš kļūs pilngadīgs. Vai tas ir likumīgi? Bērna tēvs šobrīd nedzīvo Latvijā. Viņš dzīvo un strādā citā valstī."
Atbild zvērināta advokāte Agne Upīte: "Civillikuma 188. pants noteic, ka pienākums uzturēt vecākus gulstas uz visiem bērniem samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli. Strīdus par uzturlīdzekļiem vecākiem izšķir tiesa.
Vienlaikus minētais pants arī paredz, ka bērnu var atbrīvot no pienākuma uzturēt vecākus vai vecvecākus, ja tiek konstatēts, ka vecāki vai vecvecāki bez dibinātiem iemesliem izvairījušies pildīt savus pienākumus pret bērnu."
Advokāte paskaidro, ka Civillikums paredz bērna/-u pienākumu uzturēt savus vecākus, ja vecāki kāda iemesla dēļ to nevar paši.
"Šādas situācijas bieži rodas, kad vecāks nonāk sociālās aprūpes iestādē un attiecīgā iestāde meklē pilngadīgo bērnu ar lūgumu veikt vecākam sniegtā pakalpojuma apmaksu," stāsta Upīte.
Taču, kā tika norādīts iepriekš, tiesa var atbrīvot bērnu no vecāka uzturēšanas pienākuma, ja bērns pierāda, ka vecāks nav labprātīgi rūpējies par bērna uzturu.
"Pierādījums ir, piemēram, tiesas spriedums par uzturlīdzekļu piedziņu, kas apliecina, ka vecāks labprātīgi līdzekļus bērna uzturam nav sniedzis. Tāpat tiesa kā pierādījumu vērtētu arī saraksti, kurā vecāks norāda, ka viņš maksā uzturlīdzekļus, lai vēlāk bērnam "liktu" tos atmaksāt," norāda zvērināta advokāte.
Jāņem vērā, ka tiesa nevar atbrīvot no vecāka uzturēšanas pienākuma, pirms vecāks vai iestāde konkrēto prasību tiesā cēlusi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
