Mana, tava un mūsu nauda. Kopīgs ģimenes maks – konfliktu avots vai saprātīgs risinājums?

Kopīgs maks var radīt spriedzi, taču daudzi dod priekšroku tieši šādai finanšu pārvaldīšanas metodei.

"Līdz šim labākais un bezstresa risinājums ir kopīgs konts, kuram varam piekļūt abi. Katru mēnesi mēs tur ieskaitām iepriekš saskaņotu summu (50/50), no kuras sedzam visus kopīgos izdevumus: par pārtiku, bērniem, komunālos maksājumus. Turklāt mēs izmantojam arī personīgos kontus, kuros uzkrājam atsevišķus līdzekļus. Pārredzamas finanses un komunikācija ir galvenais," apraksta viens no grupas dalībniekiem.

"Lielākos izdevumus mēs savā starpā apspriežam. Mums nav otram jāpamato visādi mazāki ikdienas izdevumi. Uzkrājumu veidošana darbojas šādi: katra mēneša sākumā iemaksājam noteiktu summu citā kontā. Tā nav tava vai mana nauda, tā ir mūsu nauda. Par pārējo mēs maksājam nodokļus. Ja mēneša beigās kaut kas paliek pāri no kārtējiem izdevumiem, tas parasti aiziet iekrājumos," cits grupas dalībnieks stāsta.

Uzkrājumu konti ir populāri arī citiem. "Mēs ar vīru jau attiecību sākumā vienojāmies, ka abi iemaksāsim kopīgā kontā vienādu summu, no kuras daļa automātiski nonāks uzkrājumos – ģimenes ceļojumiem, mājsaimniecībā nepieciešamām lietām vai tamlīdzīgi, bet pārējā daļa tiks novirzīta citiem ikdienas mājsaimniecības izdevumiem: pārtikai, degvielai, bērnu lietām, dāvanām. Tā kā man pieder dzīvoklis, kurā mēs dzīvojam, es maksāju par komunālajiem pakalpojumiem un apdrošināšanu; un, tā kā ģimenes automašīna pieder viņam, viņš maksā līzingu un apdrošināšanu. Summas ir aptuveni vienādas. To, kas paliek mūsu kontos, mēs drīkstam tērēt, kā mums pašiem patīk," ierosina cits.