Viļņas svingeru piedzīvojumi: kā mēs iepazīšanās portālā trāpījām uz kārīgu pastnieci

Turpinājumā – kādas Viļņā dzīvojošas sievietes stāsts, ko viņa mīļuprāt atklāj plašākai auditorijai. Autore ir precēta, un abi ar laulāto draugu ir iecienījuši svingeru atpūtu. Publicējam šo stāstu anonīmi, bet neslēpjot detaļas un neko necenzējot.

Lai atjaunotu mūsu ģimenes intīmo dzīvi, iniciatīvu savās rokās uzņēmās vīrs. Viņš noīrēja dzīvokli uz trīs stundām un uzaicināja mani uz randiņu. Abi bijām priecīgi satraukti, kad bērnus aizvedām pie vecvecākiem, lai paši uz dažām stundiņām pabūtu divatā. Abiem smaids bija līdz ausīm. Te nu mēs bijām – divi vien, ar domām par dzirksteles atjaunošanu, ilgi gaidītu baudu un to, cik lieliski būs beidzot ļauties neviena netraucētam seksam.

Dzīvoklis izskatījās tieši tāds, kādam jābūt miteklim, ko īrē pārīši uz trīs stundām. Ne pārāk tīrs, bet arī ne netīrs, milzīga gulta. Un neko citu jau mums nevajadzēja, mūsu nolūks – mierīgi izmantot mēbeli atbilstošajam mērķim. Kā divi nokaunējušies pusaudži izģērbāmies. Patiesību sakot, es pirms tam palūdzu izslēgt gaismu – ne visām sievietēm pēc dzemdībām ir glīts augums, vīrs bija saprotošs. Un te nu bija tas moments – mēs esam kaili, kā no mātes miesām nākuši, un gaidām kaislības dzirksti. Tā nenāca...

Kā tad tā? Nu tā! Dzirksts nebija, vienkārši tā! Mēģinājām tā, mēģinājām citādi, galu galā nospriedām, ka būs gana ar tām viltībām, vienkārši izdarīsim visu kā parasti un miers! Tā nu mums bija sekss, aši saģērbāmies. Ļoti kārtīgi saklājām gultu – nezinu, kādēļ mums tas šķita tobrīd svarīgi. Apsēdāmies un sākām domāt, ko darīsim tālāk. Mums vēl bija atlicis laiks, bet vairs nebija, ko darīt...