"Sievai gribas luksusa dāvanas, bet viņa nestrādā." Kā attiecībās rast kompromisu  (4)

"Esmu 39 gadus vecs, ar stabilu darbu un pietiekamiem ienākumiem, lai uzturētu ģimeni. Ar sievu esam kopā astoņus gadus, un pēdējos četrus viņa nav strādājusi. Kad apprecējāmies un piedzima pirmais bērns, nolēmām, ka viņa paliks mājās rūpēties par mājsaimniecību. Sākumā tas šķita loģiski, bet tagad man rodas sajūta, ka viņa zaudējusi motivāciju meklēt darbu. Tas ietekmē arī mūsu finansiālo situāciju, kas kļuvusi sarežģītāka.

Turklāt mani patiesi sāk uztraukt viņas pieaugošās prasības pēc luksusa dāvanām. Dzimšanas dienā, jubilejā, Ziemassvētkos un pat Valentīndienā viņa gaida dārgas rotaslietas, dizaineru somas, spa atpūtu vai ceļojumus. Ja piedāvāju kaut ko pieticīgāku, viņa apvainojas un saka, ka jūtas nenovērtēta.

Sākumā centos viņas cerības piepildīt, jo mīlu viņu un vēlos, lai viņa jūtas īpaša. Taču ar laiku dāvanas kļuvušas par attiecību mērauklu. Viņa tās salīdzina ar draudzenēm, un man rodas sajūta, ka mūsu attiecības tiek vērtētas pēc cenu zīmēm.

Viņa nestrādā, bet vienlaikus sagaida, ka es pilnībā uzņemos atbildību par visu – sākot ar ikdienas izdevumiem un beidzot ar greznām dāvanām. Man tas šķiet netaisnīgi. Es smagi strādāju un atbalstu mūsu ģimeni, bet šķiet, ka viņa to nepietiekami novērtē.

Esmu mēģinājis par to runāt, bet saruna nevedās. Kad saku, ka jūtos finansiāli apgrūtināts vai ka viņas prasības ir pārāk augstas, viņa man pārmet, ka es nerūpējos un nenovērtēju viņas ieguldījumu mājsaimniecībā.

Es vairs nezinu, kā izkļūt no šīs situācijas. Es viņu mīlu, taču viņas nemitīgās prasības un aizvainojums, kad nespēju izpildīt gaidas, sāk graut mūsu attiecības."

Uz šo jautājumu atbild ģimenes terapeite Grēta Kallinga.