Viļņas svingeru piedzīvojumi: ballīte, kurā nopēra slavenu dakteri

Turpinājumā – kādas Viļņā dzīvojošas sievietes stāsts, ko viņa mīļuprāt atklāj plašākai auditorijai. Autore ir precēta, un abi ar laulāto draugu ir iecienījuši svingeru atpūtu. Publicējam šo stāstu anonīmi, bet neslēpjot detaļas un neko necenzējot.

Ballītē ieradāmies, kad tā jau bija sākusies, – pusdivos naktī. Rindā pirms mums stāvēja vīrietis ar dievīgi skaistām mākslīgajām skropstām, kas imitēja pūces spalvas. Viņa seju klāja augstas raudzes profesionāļa veidots grims, tā nopratu no vīrieša sarunas ar viņa draudzeni. Lai tiktu pie šāda grima, vajadzējis pieteikties krietnu laiku iepriekš. Jāsaka, bija vērts, jo garā auguma muskuļotais vīrietis ar koši sarkanām lūpām neizskatījās vulgāri. Viņš izskatījās citādi. Vēlāk izrādījās, ka viņam mugurā ir pasakaina, spalvām rotāta mežģīņu kleita. Skaista, gaumīga, nepārspīlēta... Līdz brīdim, kad viņš ar draudzeni kāpa uz skatuves. Bet par to vēlāk!

No sirds nopriecājos, ka arī te visiem bija pie ieejas jāatstāj savi mobilie tālruņi, turklāt apsardze ar īpašu ierīci pārbaudīja, vai telpās netiek ienests kas nelegāls. Tas stiprināja pārliecību, ka tālruņu aizliegums nav tikai "uz papīra". Priecēja arī tas, ka visiem dalībniekiem stingri jāievēro dreskods. Nekādu uzvalku vai treniņtērpu! Klubā redzēju vairākus ļoti drosmīgi tērptus vīriešus, un tikai daži slēpās aiz maskām. Viņi bija ieradušies kopā ar otrajām pusēm, pārsvarā sievietēm, kuras arī bija ļoti piedomājušas par grimu un kostīmiem. Starp citu, nez kādēļ vairumam vīriešu ap kaklu bija ādas siksnas. Re, cik stiprs ir mūsu stiprais dzimums!