Psihoterapeits Andris Veselovskis

Jautājums: Mēs ar vīru nevaram saprasties. Bieži strīdamies, viens otru apvainojam. Draudzene saka, ka ir jāšķiras. Es nezinu, vai tas būs pareizi, jo mums aug divi bērni 7 un 9 gadus veci. Liekas, ka vajadzētu dzīvot kopā bērnu dēļ. Neesmu pārliecināta, jo nezinu, kā bērniem būtu labāk. Jautā Indra no Rīgas.

Atbild psihoterapeits Andris Veselovskis:

Cilvēki no malas labprāt dod padomus. Viens iesaka šķirties, cits saka, ka jādzīvo kopā bērnu dēļ. No malas viss var likties vienkārši, taču, nonākot līdzīgā situācijā cilvēki bieži mokās gadiem ilgi.

Manuprāt, uz Indras jautājumu nevar atbildēt, dodot padomu vai gatavas atbildes.

Problēmu būtu jāsāk risināt. Risinājums būtu meklējams sevī. “Vai es gribu turpmāk būt kopā ar savu vīru vai negribu? Vai mums ir kopējas intereses un mērķi? Kas būs pēc tam, kad mēs izšķirsimies?” Ļoti svarīgi ir saprast, kāpēc notiek strīdi starp laulātajiem. Vai tās ir grūtības mīlēt vienam otru un pieņemt otra atšķirību? Vai arī ir apprecējušies divi cilvēki ar pilnīgi dažādām interesēm un mērķiem? Jebkurā gadījumā būtu jāsāk meklēt ceļš uz dialogu. Dialogs ir, kad viens runā un otrs klausās. Tad otrs runā un pirmais klausās. Tātad abus partnerus gaida milzīgs darbs - spēt runāt pašam un dzirdēt, ko saka otrs.

Uzsvēršu vēlreiz - risinājumu nevarēs atrast ārpusē - padomdevēju viedokļos vai speciālajā literatūrā. Risinājums radīsies saprotot sevi un cilvēku, kurš ir blakus. Pirmais jautājums, par ko domāt varētu būt tāds: “Vai mēs gribam būt kopā?” Otrs jautājums: “Vai mēs spējam būt kopā?” Nākamais būtiskais jautājums, kas varētu rasties: “Ja mēs gribam būt kopā, kas ir tas, kas traucē sadzīvot?” Vai: “Ja mēs gribam šķirties, tad kādi faktori traucē to darīt?”

Kā jutīsies Indras bērni? Vissliktāk viņi jutīsies, ja vecāki nespēs atrisināt savas attiecību problēmas. Viņi pārņems vecāku nespēju saprast sevi un otru. Ja vecāki atradīs iespēju justies labāk, tad viņi spēs daudz vairāk dot arī bērniem. Izplatītais uzskats: “Mēs dzīvojam (ciešam) kopā bērnu dēļ,” ir visbiežāk bēgšana no atbildības par to, ka pašam neiet labi un vieglāk ir paslēpt galvu smiltīs nekā uzdrīkstēties kaut ko mainīt. Un vēl ļoti būtiski - ja “vecāki cieš bērnu dēļ”, bērniem var rasties milzīga vainas sajūta: “Es esmu slikts, jo vecāki manis dēļ mokās. Labāk es nebūtu piedzimis.”

Bērniem ir nepieciešama mamma un tētis (mamma un tētis, kuri ir blakus, kad tas ir nepieciešams). Tātad vecākiem būtu jādomā par to, kā būt pietiekoši labiem vecākiem saviem bērniem neatkarīgi no tā, vai vecāki paliek kopā vai šķiras.

Manā psihoterapeita praksē ļoti bieži cilvēki atnāk ar līdzīgām problēmām. Var izrādīties, ka atrast atbildes uz iepriekš apskatītajiem jautājumiem, nemaz nav tik viegli. Var paiet mēneši vai gadi, līdz cilvēks atrod atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem.

Ceru, ka kāda doma no manas īsās atbildes Indrai var noderēt.

Ja DELFI lasītājām ir interese par šeit skartajām tēmām, vai par kādiem citiem ar iekšējo pasauli saistītiem jautājumiem, centīšos atbildēt.

Ar cieņu - Dr. Andris Veselovskis.

Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu speciālista e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt teksta garumu un pareizrakstību, kā arī saglabāt vēstules autora anonimitāti. Šiem ieteikumiem ir tikai izglītojošs nolūks, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!