Krāpšana nav tas pats, kas neuzticība?
Sievietes biežāk nekā vīrieši spēj izlikties neredzam savu partneru sānsoļus. Vīrieši savukārt biežāk nekā sievietes patiešām to nepamana. Rīkojas pēc principa: “Ko negribu redzēt, to neredzu.” Bieži vien, aprunājot citus, mēdz lietot sakāmo: “Sieva (vīrs) jau uzzina pēdējie.” Tiešām nemana? Vai izliekas nemanot?
Varbūt tā arī vajag rīkoties – izlikties neredzam. Un viss būs labi – paskraidīs, paskraidīs pa kreisi un agri vai vēlu atgriezīsies ģimenes ligzdā. Zelta kāzas, dimanta kāzas – 50 un 70 gadi kopā. Vai tiešām bez sānsoļiem? Varbūt vienkārši – neredzot?

Vēl mēdz teikt, ka krāpšana nav tas pats, kas neuzticība. Man gan nav īsti saprotams, ar ko šie jēdzieni atšķiras. Piekrāpa vai bija neuzticīgs/neuzticīga? Tāda rotaļāšanās ar vārdiem vien ir. Nu, bet ko tad darīt, ja uzzinām, ka vīrs/sieva/partneris ir neuzticīgs? Izlikties neredzam? Zinu ne vienu vien gadījumu, kad tā arī bijis – sieva/vīrs izlikušies neredzam, aizrautība pārgājusi, sānsolis apnicis un grēkāzis vai nožēlniece atgriezusies ģimenes ligzdā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit