Jautājums: Labrīt. Vēlētos uzzināt, kā būtu pareizi rīkoties, uzvesties sievietei ģimenē, ja vīrietis ir greizsirdīgs uz paša bērnu (attiecībā pret sievieti, māti)?
Varbūt izklāstīju ne pārāk labi, bet doma ir tāda, ka vīrs ir greizsirdīgs uz bērnu, kā labāk rīkoties? Lūdzu kādu ieteikumu.
Jauku dienu!
Atbild psiholoģe Benita Griškeviča (konsultācijas Brīvības ielā 37, pieteikšanās pa e-pastu benija@inbox.lv):
Labdien!
Greizsirdība uz sava dzimuma bērnu (Jūs neesat minējusi, bet šķiet, ka runa ir par puiku) ir dabiskas jūtas. Līdzās priekam par to, ka otram vecākam ir laba saskaņa ar bērnu, var būt arī vēlēšanās konkurēt ar mazo sāncensi. Tiesa, tās nav jūtas, kuras viegli apzināties un runāt par tām. Ja kāds uz tām norāda, vecāks var justies vainīgs un slikts.
Viss ir kārtībā, ja vecāki pieņem šādas jūtas un nepārvērš tās aplamā darbībā. Proti, nesāk nonievāt bērnu, norādot uz viņa trūkumiem, nespēju kaut ko veikt vai nepieņemamo uzvedību un nenāk klajā ar uzskatiem, ka bērnam pašam jātiek galā ar kaut ko tādu, kas vēl neatbilst bērna vecumam. Piemēram, tēvi var sievas klātbūtnē norādīt uz dēlu nevarēšanu tikt galā ar kādiem darbiņiem, zaudējumu sportā vai zēna jūtu izpausmēm, mātes var vīra klātbūtnē aizrādīt meitai par "nepiedienīgu uzvedību" - sēdēšanu tēvam klēpī, kad mantiņas vēl nav savāktas utt. Tas nodara postu bērnam.
Jautājumu, ko uzdodat vēstulē, Jūs varat uzdot savam vīram. Varat pajautāt viņam, ko viņš vēlas. Lielākas cerības, ka saruna par jūtu samezglojumiem būt veiksmīga, ir tad, ja lietojam "ES teikumus". Sarunas priekšmetam nav jābūt vīra greizsirdībai.
Varat dalīties ar viņu savās izjūtās - apjukumā, pastāstot, ka esat neziņā, kā rīkoties brīžos, kad esat aizņemta ar bērnu, un viņš prasa pēc uzmanības. Lūdziet vīra palīdzību, lai varētu tikt skaidrībā.
Varbūt saņemsiet atbildi, kas liecinās, ka vīrs gribētu iesaistīties rūpēs par bērnu, varbūt viņš atklās, ka skumst par to, ka Jūs varat vairāk laika veltīt bērnam, kamēr viņš aizņemts darbā, varbūt vīrs pastāstīs, ka jūtas atsvešinājies, varbūt dalīsies bažās par to, ka "auklēšanās" viņam nav pieņemama vai ka jūtas satraukts par kaut ko attiecībā uz audzināšanu, jo viņam pašam ir bijusi citāda pieredze kā bērnam. Esiet gatava tikai uzklausīt un pieņemt jebkuru atbildi. Iespējams, saruna būs par to, kā viņš jūtas un kas notiek jūsu pāra attiecībās. Varbūt viņam patiešām pietrūkst laika, ko varētu pavadīt divatā ar Jums.
Varu iedomāties Jūsu vēlēšanos būt vienlaikus gan vislabākajai mammai, gan burvīgai sievai un varbūt arī darbiniecei - apmierināt daudzas citu vajadzības. Tas prasa daudz spēka, un šī situācija var būt kā iespēja saņemt atbalstu no vīra. Lai Jums izdodas iegūt vairāk brīvības un baudīt attiecības ar vismīļākajiem, nepazaudējot sevi, nevis nonākt vispareizākās izturēšanās un perfektās attieksmes žņaugos!
Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu speciālista e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt teksta garumu un pareizrakstību, kā arī saglabāt vēstules autora anonimitāti. Šiem ieteikumiem ir tikai izglītojošs nolūks, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.