'Vēlos saglabāt ģimeni'  (1)

Tā kā viņa darbs saistīts ar datoriem, viņš dienu un nakti pavadīja pie datora. Centos izrunāties, lai kaut kur kopīgi aizietu, bet atbilde bija, es nedzeru un man tāpat ir labi. Sāku pieņemt, ka ar to ir jāsadzīvo. Tad uznāca depresija un brīvdienās ar draudzeni sēdējām mājās un iemalkojām šampanieti, tas notika katrās brīvdienās. Te pēkšņi viņš izdomāja, ka mēs esam alkoholiķes. Un tad sāka vakaros pazust, aizbildinājās ar darbiem. Kādu vakaru es atradu čeku, ka ir pirkti zelta auskari, bet sapratu, ka ne man. Tad atradu, ka ar citu sievieti ir bijis atrakciju parkā. Kad pateicu, dzirdēju tikai noliegumu un ka braucis ar kolēģi. Tad es sakravāju koferi un devos meklēt laimi uz Īriju, jo psihiatrs man neko daudz nepalīdzēja, es bēgu no savas sāpes.

Tagad ir pagājuši trīs mēneši, un es vēlos aizbraukt mājās, es ļoti gribu saglabāt savu ģimeni, un ļoti mīlu savu vīru, bet nezinu, kā rīkoties, kad atbraukšu. Lūdzu palīdziet man!

Atbild psihoterapeite Benita Griškeviča (konsultācijas Brīvības ielā 37, pieteikšanās pa e-pastu benita@psihodinamika.lv):

Ir iespaids, ka pēdējos mēnešos Jūsu dzīvē pārmaiņas, darbības, lēmumi un palīdzības meklēšana (draudzene, šampanietis, psihiatrs) ritējusi galvu reibinošā ātrumā. Varbūt tādēļ pieņemtie lēmumi un saņemtā palīdzība likuši vilties un pagriezties pretējā virzienā, jo pietrūcis skaidra redzējuma par sevi, savas dzīves situāciju, attiecībām. Līdz ar to trūkst priekšstata, kādu palīdzību Jūs vēlaties saņemt tagad un kā tā izpaustos. Un par kādu ģimeni ir runa tagad?

Ja tas ir Jūsu dēls, tad visu izšķir viņa vecums. Līdz viņa 18 gadiem Jums nav jāprāto, kā rīkoties. Jūsu pienākums ir būt mammai savam bērnam. Vislabāk to īstenot, esot līdzās. Ja ar ģimeni domājat vīru, tad šis ir gadījums, kad nepieciešama jūsu abu ieinteresētība attiecību saglabāšanā. Un tad palīdzību varat saņemt pāru vai ģimenes psihoterapijas veidā.

Šī pati palīdzība vai mediācija var noderēt arī šķiršanās gadījumā, tāpat kā individuālā psiholoģiskā konsultēšana vai psihoterapija, kur var gūt atbalstu un spēku tikt galā ar zaudējumu. Līdzīgi kā psihiatra palīdzība, arī šis veids prasa laiku un zināmu piepūli no pašiem palīdzības saņēmējiem.

Šķiet, ka, esot svešumā, tieši saskaršanās ar zaudējuma izjūtu Jums likusi citādi paraudzīties uz attiecībām, un vēlēties, kaut varētu visu vērst par labu. Ir vēl jo sāpīgāk just kaut ko zūdam un nespēt to ietekmēt tā, kā gribētos. No sāpēm aizbēgt nav iespējams, var vienīgi uzgriezt tām muguru un izlikties neredzam, tomēr tās atgādina par sevi dažādos veidos, agri vai vēlu.

Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu speciālista e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt teksta garumu un pareizrakstību, kā arī saglabāt vēstules autora anonimitāti. Šiem ieteikumiem ir tikai izglītojošs nolūks, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.