Sievietes intelekta koeficients ir tieši pretējs krūšu apkārtmēram. Ja viņa ir blondīne, tad tā ir katastrofa. Bet, ja vīramāte, tad - atbaidoša ragana un sertificēta emocionālā šantāžiste. Tas, ka viņu dēvē par „vella māti", liek domāt par melnās krāsas dominanci. Taču melnā kažokā, kā zināms, ieperinājies nelaimi nesošs kaķis. Nekaitīga radībiņa, kurai katrs apdomīgs pilsonis labāk tomēr metīs līkumu. Vai nu tautā tāpat vien klīstu sliktas valodas? Un ar „vīreni" ir līdzīgi. Cilvēks kā cilvēks. Bet, kad redzi, ka reizē ar vīru neglābjami, kamēr nāve jūs šķirs, esi pielaulāta arī viņa vecākiem, sāc visādi prātot un mest līkumus, pirms vēl cilvēks tev paspējis padot labdienu. Māņticība, aizspriedums vai pamatota piesardzība?
Dažreiz notiek pavisam neticamas lietas. Hronisks laika trūkums liedz satikt draudzeni, kura dzīvo tepat divus kvartālus tālāk, bet tad izrādās, ka laika pietiek veselām divām, ja tikai vienai no viņām ir automašīna un svaigi kurināta lauku pirtiņa. Divas stundas ceļā ir pietiekami ilgs laiks, lai izvēdinātu atmiņu palagus, pārskatītu draugu un paziņu atvilktnes un beigās vēl paspētu katra ielīst savā veļas kastē. Anna ir aizdomīgi nerunīga. Tā nemēdz būt. Mēs ar Rutu, skubinot un ķircinot, ātri pieliekam punktu viņas klusēšanai, pretī saņemot asarainu stāstu par tik banālu tēmu kā vīramāte.