Seksuālā vardarbība tiek definēta kā nevēlama seksuāla uzmācība, kas tiek veikta ar spēku vai piespiešanu. Par seksuālu vardarbību tiek uzskatīta izvarošana, incests, seksuāli pāridarījumi, spīdzināšana vai seksuāla uzmācība, un šos noziegumus var pastrādāt gan paziņa, gan draugs, gan svešinieks un pat ģimenes loceklis.
Pēc 1992. gadā veiktās aptaujas datiem, trešā daļa sieviešu savas dzīves laikā cieš no seksuālas vardarbības. Tātad, ja arī tu neesi viena no šīs "trešdaļas", tev droši vien ir draudzenes vai radinieces, kas no seksuālas vardarbības ir cietušas. Tāpēc mums visām ir jāiemācās sniegt atbalstu no seksuālas vardarbības cietušajām.
Diemžēl seksuālās vardarbības akts pats par sevi ir tikai upura izdzīvošanas ceļa sākums. Sievietes un meitenes, kas pārcietušas jebkāda veida seksuālu vardarbību šī pārdzīvojuma sekas izjūt vēl ilgi pēc tam, kad šis noziegums pastrādāts.
Pēc seksuāla uzbrukuma upuris var izjust šādas emocijas:
- Šoks
- Neticība notikušajam
- Dusmas
- Bailes
- Depresija
- Kauns
- Vainas sajūta
- Apmulsums
- Noliegums
- Satraukums
- Halucinācijas
- Bezspēcības izjūta
- Sajūta, ka tu jūc prātā
Tie visi ir izvarošanas radītās traumas aspekti, un upuris tos var izjust gan piecas minūtes pēc uzbrukuma, gan arī pēc pieciem vai pat 50 gadiem. Katrā ziņā šis pārdzīvojums ir ilgstošs. Šīs atmiņas var atgriezties jebkurā brīdī, par tām var atgādināt gan kāds žests, gan it kā nez no kurienes sākusies depresija vai paranoja.
Arī statistikas rādītāji neliecina par situācijas uzlabošanos. Aptauju dati liecina, ka vairāk nekā 30 procentiem izvarošanas upuru izveidojas ar izvarošanu saistīts pēctraumatiskā stresa sindroms.
Tāpēc nav pārsteidzoši, ka izvarošanu pārcietušajām sievietēm deviņas reizes biežāk nekā pārējām rodas domas par pašnāvību.
Seksuāla vardarbība ir noziegums, kas var atstāt iespaidu ne tikai uz upuri. No izvarošanas radītajām sekām ilgu laiku pēc tam var ciest ne vien tiešais upuris, bet arī sievietes draugi un radinieki.
Šādu noziegumu upuri ir spiesti cīnīties ar izjūtām, kas saistītas ar notikušo uzbrukumu. Dažas sievietes nekad pēc tam nevēlas apspriest šo tematu ar citiem, un tā ir katras sievietes individuāla izvēle. Taču, neatklājot savus pārdzīvojumus citiem, sieviete var arī neuzzināt, ka viņa nebūt nav viena - ka viņai noteikti ir draudzenes vai radinieces, kas arī cietušas no seksuālas vardarbības.
Lielākā daļa speciālistu uzskata, ka runāšana par saviem pārdzīvojumiem galu galā palīdzēs atveseļoties no gūtās traumas, nemaz nerunājot par to, ka draugiem un tuviniekiem tas atvieglos palīdzības sniegšanu.
Ja no seksuālas vardarbības ir cietusi tava draudzene un viņa šo noslēpumu ir uzticējusi tev, dari visu iespējamo, lai viņai palīdzētu:
- Uzklausi viņu netiesājot
- Izrādi savu atbalstu
- Liec draudzenei saprast, ka notikušais nav viņas vaina
Un atceries, ka, izstāstot par šo gadījumu tev, draudzene tev ļoti uzticējusies. Tāpēc izsaki viņai pateicību par šo uzticēšanos. No viņas puses tā ir drosmīga rīcība, kas arī liecina kaut ko par tevi.
Kad būsi palīdzējusi draudzenei tikt pāri grūtībām, iespējams, ka arī tu izjutīsi kādas nomācošas emocijas. Speciālisti saka, ka no seksuālas vardarbības cietušo draugi un radinieki bieži vien jūtas vainīgi vai atbildīgi par tuvā cilvēka ciešanām.
Iespējams, ka arī tev būs nepieciešams kāds cilvēks, kam izstāstīt par savām izjūtām. No izvarošanas cietušo krīžu centru konsultanti uzklausīs gan pašus upurus, gan viņu draugus un radiniekus.
Katra sieviete ar seksuālās vardarbības sekām tiek galā atšķirīgi. Dažas izvēlas ignorēt notikušo, bet citas pēc tam savus pārdzīvojumus atrisina, konsultējot sievietes, kas piedzīvojušas līdzīgus uzbrukumus.
Par seksuālo vardarbību ar bērniem var zvanīt uz Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra Uzticības tālruni: 7334441. Pagājušā gada beigās, pateicoties zvanam uz šo centru, tika apcietināts ārzemju pedofils.
Citi krīzes centri Latvijā, kur sniedz psihologa un psihoterapeita pakalpojumus:
- Cietušām pieaugušām sievietēm ir krīzes centrs "Skalbes", Rīgā, Kungu ielā 34, tel. 7222922.
- Krīzes centrs bērniem "Dardedze", Rīgā, Cieceres ielā 3a, tel.: 760686(5).
- Krīzes centrs ielas bērniem Rīgā, Marsa gatvē 16, tel. 7805742, 7802053.
- Vardarbībā cietušo bērnu rehabilitācijas centrs, Bulduri, Ēdenburgas prospekts 53.
- Krīzes centrs "Cerība", Brīvības 15, Viļāni, Rēzeknes rajons, tel. 4660237;
- Daugavpils psiholoģiskā atbalsta krīzes centrs, Saules 17-2, Daugavpils, 5411212.
- Ludzas pilsētas ģimnāzija, Bērnu krīzes centrs, R.Blaumaņa 4a, Ludza, tel. 5722333.