Jautājums: Man neviens vēl nav uzstādījis diagnozi "depresija", bet tieši šogad un Ziemassvētku laikā jutos ļoti morāli nogurusi. Neilgi pirms Ziemassvētkiem centos izdarīt pašnāvību, bet neizdarīju bērna dēļ. Arī tagad cenšos saņemt sevi rokās, bet neizdodas.
Pirms diviem gadiem centos apmeklēt speciālistu līdzīgu iemeslu pēc, bet speciāliste sāka no manis izvairīties, bēgt, turklāt tas prasīja pārāk daudz laika, naudas, manu vecāku darba, tādēļ atmetu tam visam ar roku. Man ir bērns, kura audzināšanā spiesti piedalīties mani vecāki. Attiecības ar bērna tēvu tā arī neesmu spējusi izveidot normālas, veselīgas.
Kaut ko cenšos pati atrisināt. Cenšos ticēt Dievam, iet uz baznīcu, bet visi mani centieni vainagojas ar to, ka staigāju apkārt kā mēnessērdzīga. Pie katra mazākā manu vecāku pārmetumu uzzibsnījuma ļoti pārdzīvoju. Zinu, ka mani vecāki un bērns vēlētos mani citādu, bet liekas, vairs nav spēka ar sevi cīnīties. Neredzu citu iespēju kā pašnāvībā, bet negribu bērnam laupīt kaut sajūtu, ka viņam ir māte. Daudz ko daru it kā ārēji, bez degsmes, pienākuma pēc. Bieži iznāk ciest manam četrgadīgajam bērnam, kuram emociju uzplūdos veltu skarbus apvainojumus.
Tā kā esmu jau mēģinājusi vērsties pie speciālista, zinu cik tas daudz naudas un laika tas prasa. Tāpat arī pašai sevi mēģinot kontrolēt, esmu nonākusi pie tās pašas dīvainās sajūtas, kad vairs nesaprotu, kas vainojams manās nespēka, nevarības un aizmāršības, agresijas lēkmēs, tiešām objektīva slimība "depresija" vai vienkārši izlaidība un slinkums. Līdzīgas izjūtas noteikti arī pārņēmušas manus vecākus. Ko Jūs ieteiktu darīt? Vai tiešām man būtu jāmeklē speciālista konsultācija, vai varbūt varētu iztikt arī bez tās? Tās ir dārgas, un speciālistiem jau arī nekāda prieka nerada, ielaisties ar t.s. "pašnāvniekiem ".
Atbild psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis (konsultācijas Rīgā, Maiznīcas ielā 12-1; pieteikšanās pa e-pastu: andrisvesel@inbox.lv vai telefonu: 29448680):
Šajā situācijā ir jāmeklē pozitīvs risinājums. Depresija laikā cilvēkam viss izskatās drūmās krāsās, liekas, ka izejas nav. Ar laiku risinājumi atradīsies. Jūs nomoka ļoti negatīvs paštēls. Jūs saredzat sevi kā sliktu, jūtaties vainīga. Paredzat, ka citi cilvēki negribēs ar jums ,,ielaisties". Šīs mokošās jūtas dzen depresijā, mudina domāt par pašnāvību. Jums noteikti ir jāmeklē palīdzība. Šajā situācijā nav jākaunas lūgt palīdzību. Ja sāp zobs, jāiet pie zobārsta. Ja ir temperatūra, jāsauc ārsts. Ja ir depresija, jāvēršas pēc palīdzības pie tuviniekiem, draugiem un speciālistiem, kas ārstē depresiju.
Iespējamās ārstēšanas metodes ir psihoterapija un medikamentozā terapija. Psihoterapeits ārstē, palīdzot izmainīt negatīvo paštēlu. Psihiatrs izmanto medikamentus, kas izmaina galvas smadzeņu vielmaiņu. Šīs abas metodes var kombinēt vai izmantot vienu no viņām. Lai izvēlētos labāko metodi jums, ir jāiet pie kāda no minētajiem speciālistiem, un jāapspriež, kāda ārstēšana ir nepieciešama un jūsu situācijā iespējama.
Ja uznāk pašnāvības domas, ir jālūdz kādam no tuviniekiem būt ar jums. Ja jūs esat viena, jāzvana uz krīzes palīdzības telefonu vai arī jāsauc ātrā palīdzība.
Jūs minat, ka iepriekš gājāt pie speciālistes un viņa sāka izvairīties. Ir svarīgi vērsties pie kompetenta, sertificēta speciālista. Ir jāatrod ,,savs" psihoterapeits vai psihiatrs, ar kuru veidojas labs kontakts. Tas ne vienmēr uzreiz izdodas. Ja kāda speciālista darba stils ir nepieņemams, ir jāmeklē cits. Šajā jomā ļoti svarīga ir individuālā saderība. Ja jūs jūtat, ka sadarbības laikā speciālists sāk izvairīties, pēc iespējas atklāti par to jārunā. Varbūt ir radies pārpratums.
Par cenām. Grupu psihoterapija ir lētāka. Rīgas Stradiņa Universitātes psihoterapijas katedrā var vērsties pēc palīdzības pie psihoterapijas rezidentiem - viņi pieņem par zemāku maksu. Varbūt ir vēl kādas iespējas, kuras es nezinu.
Pats svarīgākais dotajā situācijā ir saglabāt cerību un meklēt iespējamos risinājumus.
Visu labu vēlot, Dr. Andris Veselovskis.
Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu speciālista e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt teksta garumu un pareizrakstību, kā arī saglabāt vēstules autora anonimitāti. Šiem ieteikumiem ir tikai izglītojošs nolūks, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.