Jautājums: Manai draudzenei gada nogalē nomira vīrs. Gribu sniegt viņai savu atbalstu, bet baidos, ka viņu pārāk apgrūtinu ar jautājumiem "kā tev iet" un "kā tu jūties" – vai neesmu pārāk uzbāzīga, vai tieši pretēji, pārāk reti viņu apciemoju, piezvanu.
Cenšos saprast, kā viņa jūtas, bet neesmu pārliecināta, vai zinu, ko šobrīd viņa domā. Zinu, ka iešana uz darbu viņai palīdz. Kādā no sarunām teicu, ka varbūt speciālists var palīdzēt pārvarēt šo grūto laiku, sakārtot domas, uz to viņa atbildēja noraidoši.
Vissmagākie ir rīti, kad sākas jauna diena, viņai ir ļoti grūti "savākties" sākt kaut ko darīt, kamēr iedarbojas ģimenes ārsta izrakstītās zāles. Pēc dabas viņa ir cilvēks, kas pati cenšas ar visu tikt galā un ārēji to neizrāda. Neuzstājīgi cenšos viņu "izkustināt" no mājām, kopā ar draudzeni aicinām viņu ciemos, uz koncertiem, taču viņai ļoti negribas nekur iet, negribas būt cilvēkos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!