Foto: DELFI
Lai Latvijas sievietes būtu informētas par fiktīvu laulību draudiem un mazinātu šādu laulību skaitu, ir būtiski veikt preventīvo darbu. Sabiedrībai ir jāstāsta gan par vervēšanas metodēm, gan dažādiem meliem, ar kuriem sievietes tiek motivētas doties prom un stāties šādās laulībās, komentējot situāciju fiktīvo laulību jomā, uzsver biedrības "Patvērums "Drošā māja"" valdes priekšsēdētāja Sandra Zalcmane.

Pēc viņas domām, preventīvais darbs jāsāk jau 9.klasē, lai jau šai vecumā jaunieši spētu izšķirt, kad ar viņiem mēģina manipulēt. Ja informēšanas darbs netiks veikts, tad fiktīvo laulību ziņā situācija kļūs tikai drūmāka, ņemot vērā šī brīža ekonomisko situāciju un bezdarbu, kad cilvēku ir viegli iekārdināt ar dažādiem solījumiem, uzskata Zalcmane.

Skatoties no vervētāju puses, krīze ir iespēja labāk nopelnīt, veidot naudu nesošu biznesu. Turklāt vervētājiem ir metodes, kā uzrunāt visneaizsargātākos cilvēkus - tos, kuri meklē darbu, iespēju nopelnīt, iespēju aizbraukt no valsts, iespēju atrast blakus iejūtīgu cilvēku -, veiksminieku, atbalstītāju, stāsta Zalcmane.

Par vienu no jaunākajām vervētāju iespējām nopelnīt papildus naudas līdzekļus liecina jaunākā informācija no Īrijas. Tur nereti pēc laulību noslēgšanas jaunais "vīrs" pierunā jauno sievu paņemt bankā kredītu, jaunajai sievai no šīs summas iedodot labākajā gadījumā nelielu daļu, savukārt vēlāk pats izņem visu atlikušo summu. Rezultātā sieva bankai ir parādā un ir spiesta atmaksāt kredītu. Ja sieva to neatmaksā, tad viņa nonāk banku melnajos sarakstos un nevienam neinteresē, vai laulība ir bijusi fiktīva vai balstīta uz mīlestību.

Ļoti bieži sievietes nesaprot un viņas ļoti grūti pārliecināt, ka potenciālajiem līgavaiņiem varbūt jau ir kādas trīs vai četras sievas, jo citā kultūrā tas ir pieņemami.

Biedrības vadītāja stāsta, ka pēc palīdzības biedrībā dažkārt vēršas arī vīrieši gan gadījumos, kad viņiem tiek piedāvāts stāties fiktīvās laulībās, gan arī situācijās, kad viņi uztraucas par savām māsām un radiniecēm.

Zalcmane uzskata, ka cilvēkiem, kuri dodas fiktīvās laulībās, visbiežāk ir ļoti neliela dzīves pieredze.

Lai novērtētu risku, ir nepieciešamas zināšanas, kuru nereti nav, jo cilvēkam nav pieredzes.

Tai pat laikā Zalcmane atzīst, ka ne jau visos gadījumos laulības ar ārvalstniekiem ir savtīgu mērķu vadītas no vienas vai otras puses. Ir gadījumi, kad laulība tiek slēgta abpusējas mīlestības dēļ, taču uz kopējā slēgto laulību skaita šādu gadījumu nav daudz.

Jaunākā statistika liecina, ka 2009.gadā Īrijā no 480 reģistrētajām laulībām ar ārvalstniekiem 384 laulības ir noslēgtas ar latvietēm, bet Kiprā ir noslēgtas 84 laulības ar latvietēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!