Kad izvilkta nepareizā loze - jāšķiras?  (18)

Tā ir jau kādu laiku, mēs dzīvojam blakus, mums ir kopēja māja, kopēja manta un kopīgi bērni, mēs kādreiz viens otru ļoti mīlējām, taču nu esam sveši cilvēki. Un nav pat acīmredzama iemesla – man nav kaislīga romāna, viņam nav mīļākās, viņš strādā, un es strādāju, viņš rūpējas par mani, un es katru vakaru gatavoju vakariņas. No malas viss šķiet O.K. Bet tas vīrietis, kuru kādreiz mīlēju, šķiet, izgāja pa durvīm pirms kādiem trim gadiem, un mājās atgriezās cits, kaut pēc izskata tas pats cilvēks. Man ir sajūta, ka es turpinu augt un attīstīties, manas intereses ir visdažādākās, interesējos par kultūras pasākumiem, bet viņš ir apstājies kādā noteiktā punktā un nekas viņu neaizrauj. "Nu labi!" skan viņa atbilde, kad kārtējo reizi esmu ierosinājusi kādu jauninājumu mūsu dzīvē. Dažkārt gribas sapurināt viņu un teikt – aidā, sākam taču beidzot dzīvot, nevis eksistēt! Bet viņu apmierinot šī ierastā mājas dzīve, ikvakara maltītes pie televizora. Kad ieminos, ka tā dzīvot nespēju, viņš iepleš acis un jau atkal nosten: "Cik tad var! Nu kas tev nepatīk? Mēs taču labi dzīvojam." Manuprāt, tā nav dzīve. Es jūtos nelaimīga šajā laulībā un vēlos šķirties. Mani vēl moka sirdsapziņa, jo neesmu atradusi salmiņu, pie kura pieķerties, kas mani pamudinātu šķirties. Klusībā ceru, ka viņam uzradīsies mīļākā – varbūt tas mūsu rāmo, garlaicīgo dzīvi apgrieztu kājām gaisā un ļautu uzbangot jūtām. Varbūt tad es attaptos. Varbūt pat laikus attaptos. Bet varbūt zaudētu uz neatgriešanos. Jebkurā gadījumā satricinājums varbūt liktu man atkal viņā iemīlēties. Gaidu notikumu pavērsienu, lai es nejustos vainīga par faktu, ka gatavojos izjaukt savu laulību. Esmu nolēmusi šķirties, bet vai mans lēmums ir pareizs? Baiba

Ne vienmēr vainīgs otrs
Ja sievietei attiecībās agrāk bijusi apmierinājuma, gandarījuma un prieka izjūta, bet tagad tā ir zudusi, jāskatās, kas viņas dzīvē notiek vai - gluži otrādi - nenotiek, kas rada šo tukšuma un nepiepildītības izjūtu. Ne vienmēr tas ir saistīts ar otru cilvēku. Vienkārši, kad tu atnāc mājās un ieraugi savu rutīnas mājas dzīvi un savu rutīnas vīru, liekas, ka tas saistīts tieši ar māju un vīru, bet tikpat labi problēma var būt daudz dziļāka. Ja šai sievietei jautātu, kas viņu dara laimīgu, par ko viņa sapņo, kur viņa tiektos, ja būtu iespēja izplest spārnus un lidot savās fantāzijās, var izrādīties, ka viņas sapņi nav saistīti ar šo vīrieti. Vienu laimīgu dara ceļojumi, citu - daudz naudas, vēl cits uzsvērtu, ka viņu laimīgu padarītu mīlestība, vēl kāds teiktu - lai bērni veseli, savukārt citam svarīga būtu laba karjera. Tātad vispirms atbildi uz jautājumu, kas tieši tevi darītu laimīgu.