Esmu emocionāls cilvēks, ātri pieķeros, ilgi pārdzīvoju... Man ir pastāvīgs draugs jau krietnu laiku, bez viņa savu dzīvi nevaru un negribu iedomāties. No sirds varu teikt, ka mīlu viņu, bet paralēli tam mani diezgan spēcīgi vilina citi vīrieši. Tādos brīžos gribas būt brīvai un nodoties jaunām attiecībām, bet no otras puses... es nevaru un negribu, jo mīlu savu otru pusi.

Saprotu, ka tādas situācijas var būt, kad attiecībās ir krīzes un citas problēmas, bet mums it kā viss ir kārtībā. Taču jau otro reizi man gribas iekrist cita vīrieša apskāvienos... Tik ļoti gribas, ka, iedomājoties par šo cilvēku, atkal uzrodas pazīstamā tauriņu sajūta. Vēl vairāk - šis cilvēks arī izrāda simpātijas... Es negribu zaudēt to, kas man ir, bet tajā pašā laikā vēlos pamēģināt kaut ko jaunu. Man ir jātiek galā ar sevi, bet nesanāk. Ļoti vēlos palikt kopā ar tagadējo draugu, bet tikpat ļoti gribas pie otra. Vai ir vērts dzīvot paralēlu dzīvi?

Lasītāja

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit