Foto: flickr.com
Šis citāts ir no A. Moruā grāmatas 'Vēstules Nezināmai'. Man A. Moruā grāmatas iznākšana latviešu valodā atviegloja darbu vismaz par divdesmit procentiem. Līdz šim to biju lasījis tikai svešvalodās un vienmēr bēdājies, ka daudzas latvietes nevar lasīt šo vērtīgo psiholoģisko mācību līdzekli, kas atklāj daudzas dzīves gudrības, lai sieviete kļūtu laimīga, sevišķi mīlestībā.

Atklāti sakot, arī pats esmu sīki jo sīki centies izzināt atbildi uz sievietes mūžseno jautājumu - kā kļūt mīlētai?

Visbūtiskākais šķērslis ir vīriešu un vīrišķības neizpratne. Pēc dažu manu rakstu izlasīšanas vienai otrai lasītājai uzskati varbūt būs nedaudz mainījušies, pat noceļot vīrieša tēlu no godpilnā pjedestāla. Man gan negribētos, ka no turienes tiktu padzīti visi vīrieši. Es būtu panācis savu mērķi, ja sievietes pēc izlasītā uz pjedestāla atstātu kaut vienu vīrieti, kuram ir vērts piepildīt mīlestības dominantes gultni (mīlas arhetipu) ar sirdī izauklētu, nozīmīgu saturu. Vislielākā sievietes māksla ir spēja noteikt, vai izredzētajā vīrietī šī gultne vispār ir, jo citādi pavisam absurdi būtu censties piepildīt neesošu vai nepilnīgu gultni ar nobriedušu un pilnīgu mīlestību.

Varens pievilkšanas spēks ir relišeri. To izkopšana ir viens no dzimumaudzināšanas svarīgākajiem jautājumiem.

Relišeru attīstība rāda mīlestības vēsturisko dialektiskumu, liek saprast, ka relišeru ontoģenētiskā nozīme izpaužas šādā secībā: paaugstinātas seksualitātes fāzē nozīmīgi ir galvenokārt bioloģiskie relišeri, bet aiz kritiskās robežas, nobriedušas mīlestības fāzē - psihosociālie relišeri. Te arī var rasties mazāk aplūkota, bet diezgan izplatīta dramatiska parādība. Ja dzimumsakari bijuši ļoti agri, bez mīlestības, kad nedarbojas otrā un trešā tipa relišeri (pastiprinātas seksualitātes fāzē), dzimumtieksme mēdz rasties un tikt apmierināta tikai ar nemīlamu, garīgi ne visai augstu attīstītu partneri, bet ar tādu, kurai ir izteikti bioloģiskie relišeri. Toties garīgi, patiesi mīlama sieviete seksuāli kļūst indiferenta. Šāda dubultošanās var izraisīt pat garīgu saslimšanu.

Turklāt tāda sieviete, ja viņa nav agrāk ieguvusi seksuālo pieredzi ar citu vīrieti, nevar "pamosties" kaislīgai dzimumdzīvei ar mīļoto -  viņa ar savu empātiju nejutīs vīrieša iekāri, jo viņam tās nav.
Vīrieša personības psihosociālās īpašības nevar uzlūkot par relišeriem, jo to pamatā (atšķirībā no sievietes) nav zemāka tipa relišeru. Par to visu runājam tikai tādēļ, lai uzsvērtu, cik svarīgas ir sievietes un vīrieša izturēšanās atšķirības dzimumsaskarsmē, sākot ar iepazīšanos un beidzot ar tuvību.

Tas, ka relišeri piemīt sievietēm un nepiemīt vīriešiem, nosaka pareizu saskarsmes diplomātiju starp vīriešiem un sievietēm, vēlāk arī starp katras ģimenes locekļiem. Te var citēt D. Didro izteikumu: "Ja vīrieši necienīgi izturas pret sievieti, tas gandrīz vienmēr liecina, ka viņa pirmā ir aizmirsusies, sarunādamās ar viņiem."
Patiesi, būdama apveltīta ar tik varenu pievilkšanas spēku kā relišeri, to īpašniece var panākt visu ar savu aktīvi pasīvo izturēšanos; kaut kas vairāk jau būs smieklīgs pārspīlējums, kas spēj visu pazudināt.

Jāpiebilst, ka alkohols, smēķēšana un it īpaši narkotikas, kā arī piesārņota vide kropļo relišerus. Visbiežāk tas notiek, noārdot tabu un atstājot tikai pavedināšanu, kas apgrūtina ģimenes izveidošanu un noved pie prostitūcijas.

Neprasmīgi rīkodamās ar otrās pakāpes relišeriem, sieviete var tik spēcīgi apspiest bioloģiskos relišerus, ka vīrietis, viņu pat visdārgākajās drānās un rotaslietās ietērptu, uztvers kā putnubiedēkli. Tam pamatā var būt izkropļota dzimumaudzināšana, vāja seksualitāte, frigiditāte, incests vai izvarošana, homoseksuālisms un citi varbūt vēl ļaunāki faktori, kas laupījuši sievietei viņas harmonisko seksualitāti, kura ir galvenā, kas dod sievietei intuitīvu nojautu, kā visracionālāk izmantot savus relišerus. Ja tā nav, pat bioloģiskie relišeri pārtop atbaidošajos antirelišeros. Parasti pēc ārstēšanas tādas sievietes kļūst nepazīstamas - viņām pat jāmeklē glābiņš no pielūdzēju bariem.

Ir vīrieši un sievietes, kuriem no pirmā acu uzmetiena viss ar relišeriem ir kārtībā. Bet dzīvē viņi atgrūžas, pat neieredz viens otru, nerunājot par seksuālo pievilcību.

Mēs, Hēgeļa terminoloģijā izsakoties, esam pretstatu vienībā. Tā arī katrai relišeru grupai ir pretgrupa atgrūdēju. Atraktantiem tāds pretstats ir repelenti. Dzīvniekiem tie ir vajadzīgi, piemēram, lai tēviņi neuzbāztos mātītēm, kad tas nav vajadzīgs (grūtniecība, mazuļu barošana, uzvarētais tēviņš vai tēviņš, kuram nevar būt kvalitatīvi pēcnācēji utt.). Repelenti zemapziņas līmenī atgrūž partnerus. Cilvēku pasaulē tie ir slepkavas, arī karos iesaistītie kareivji, kuri daudz slepkavojuši, totalitāro iekārtu represētāji un spīdzinātāji. Slepkavām visiem izdalās repelenti - normālas sievietes pēc viņiem netiecas. 

Arī sievietes nedrīkst mainīt smaržas, kuras pietuvināja vīru. Vislabāk smaržas nelietot nemaz, lai varētu darboties dabiskās relišeru smaržas. Jācenšas no dzīvesvietas izskaust arī virtuves smaržas, citas smakas, kuras varētu pārspēt tīra ķermeņa smaržu. Dzīvoklis ir arī jāvēdina, nevajadzētu gulēt zem vienas segas, jo tas pārsātina telpu ar atraktantiem un pāruzbudina -  mīlestība nogurst. Sievietēm vajadzētu zināt, ka viņām, ja viņas vēlas būt mīlētas, jālieto nevis tas, kas patīk pašai, bet tam, kuru viņa mīl. Tas attiecas arī uz sievietes svaru, ģērbšanos, nerēķinoties ne ar kādu modi - ja sieviete grib, lai viņu mīl viens vīrietis un mīl visu mūžu. Napoleona sieva šo principu vienmēr ievēroja. Atcerieties no vēstures, ka Napoleons, atgriežoties no karagājiena, sūtīja pie sievas vēstnesi ar ziņu, lai viņa neietu vannā, jo viņš atgriežas, t.i., lai viņa nenomazgātu kārdinošos atraktantus. Sievietēm tie ir relišeri, to ķīmiskajā formulā arī ir atšķirība.

Vīriešiem (un arī tēviņiem) atraktanti izdalās pie cistressa (uzvarētāja ekstāze). Tas palīdz sievietei (arī mātītei) izvēlēties uzvarētāju, no kura radīsies viskvalitatīvākais bērns. Toties uzvarētie vai arī tie, kuri uzvarētāju rindās bieži pārcietuši nāves briesmas, tātad biežus distresus, ilgstoši vēl būs ar sievieti (vai mātīti) atbaidošiem repelentiem: viņa viņiem nepieķersies, jo šie vīrieši (dzīvniekiem tēviņi) būs ar uzvarētā pazīmēm. Tātad vēlreiz nonākam pie slēdziena, ka vīriešiem (tēviņiem) nav relišeru, bet ir kāda pazīme, kas liek sieviešu kārtas pārstāvei noteikt, no kura būs kvalitatīvākie bērni un kuru ir vērts mīlēt, bet kuru ne.

Jāpiebilst, ka tabakas dūmu smaka, alkohola izgarojumi, virtuves kārdinošie vai nekārdinošie garaiņi, nevēdināto diskotēku, dzīvokļu, auditoriju un citu telpu sastāvējies gaiss nomāc relišeru tā jau apzināti neuztveramo smaržu. Domāju, ka katrs no tā izdarīs secinājumus.

Pēdējā laikā ķīmiķi aktīvi darbojas relišeru jomā un uzskata, kā katrs gļēvulis, apsmidzinājies ar varoņa smaržu, var iekarot sievietes sirdi. Uzskatu to par kaut ko līdzīgu aizliedzamai narkotikai, jo tas tikai pasliktinās tā jau uz leju ejošo cilvēku kvalitāti. 20.‑gadsimta masveidīgas slepkavības un distresuālās ciešanas ir radījušas tik daudz vīriešu ar repelentiem, ka tas jau apdraud cilvēces izdzīvošanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!