Dienesta austrumu reģiona nodaļas vadītājs Deniss Praiors norādīja, ka ievērojami pieaudzis aizdomīgu laulību daudzums, sasniedzot vairākus simtus gadā, vēsta laikraksts "Irish Times".
Laulību reģistrētājiem ir ierobežotas pilnvaras bloķēt laulības, skaidroja Praiors, piebilstot, ka atbildīgās instances cīņā ar fiktīvām laulībām apsver ieviest līdzīgas intervijas kā uzturēšanās atļaujas piešķiršanas gadījumā.
"Es esmu redzējis ceremonijas, kur laulību noslēgšanai ir nepieciešami divi tulki un ir skaidrs, ka līgava un līgavainis nesaprot viens otru," sacīja Praiors. "Citi rādītāji ir, ja vīrietis tur rokās visus sievietes dokumentus, ja līgava un līgavainis nezin otra dzīves vietas adresi, ja līgavai uz laulību ceremoniju nav ieradies neviens tuvinieks un bieži vien vieni un tie paši cilvēki apmeklē dažādas laulību ceremonijas."
Austrumu reģiona laulību reģistrs ir lielākais Īrijā un 2009.gadā veica ap 2500 no Īrijā pērn ārpus baznīcām noslēgtajām 6200 laulībām. Aizdomīgu laulību skaita pieaugums ir pamanīts visā Īrijā, galvenokārt vīriešiem no Pakistānas un Indijas laulājoties ar Eiropas Savienības (ES), bieži vien Austrumeiropas, valstu pilsonēm, norādīja Praiors.
Viņš skaidroja, ka fiktīvo laulību problēma daudz aktuālāka ir civilajās ceremonijās, jo, laulājoties baznīcā, vietējie priesteri pirms ceremonijas parasti tiekas ar jauno pāri.
2009.gadā, pamatojoties ar noslēgto laulību ar kādu ES pilsoni, uzturēšanās atļauju Īrijā lūguši 2129 cilvēki, salīdzinot ar 1207 cilvēkiem 2006.gadā.
2009.gadā Īrijā patvērumu lūguši 384 Pakistānas pilsoņi, kā pamatojumu minot laulības ar sievietēm no Austrumeiropas. 110 pakistānieši precējušies ar Latvijas pilsonēm, 50 ar Polijas pilsonēm un 47 ar Igaunijas pilsonēm.
Šā gada pirmajos sešos mēnešos ar līdzīgu pamatojumu uzturēšanās atļauju Īrijā lūguši 1182 cilvēki, kuru dzimtene ir ārpus ES.
No šogad saņemtajiem iesniegumiem 223 personas bija pakistānieši, kas veido lielāko nacionalitātes grupu. 95 no šiem pakistāniešiem salaulājušies ar Latvijas pilsonēm. 131 iesniegums saņemts no nigēriešiem, no kuriem 13 salaulājušies ar Latvijas pilsonēm, un 78 iesniegums no indiešiem, no kuriem 27 salaulājušies ar Latvijas pilsonēm.
Kopš 2002.gadā pēc šādas shēmas uzturēšanās atļauju lūguši 1235 pakistānieši, no kuriem 393 salaulājušies ar Latvijas pilsonēm. Praiors norādīja, ka centrālais reģistrs saņem aizvien vairāk lūgumus pēc padoma no reģionālām iestādēm, ka reģistrētājam rīkoties aizdomu gadījumā.
"Es saņemu vienu vai divus lūgumus pēc padoma nedēļā. Pēc maniem aprēķiniem, 10-15% no laulībām varētu būt fiktīvas. Tas ir liels pieaugums pēdējo divu gadu laikā," viņš piebilda. Praiors skaidroja, ka cīņa ar šo problēmu ir sarežģīta, jo nevienā likumā nav atrunāta fiktīvu laulību definīcija vai arī, ka būtu nelikumīgi pieņemt naudu par laulāšanos vai apprecēties imigrācijas motīvu dēļ.
Īrijas Galvenais reģistrācijas birojs un Sociālās aizsardzības departaments izstrādā vadlīnijas laulību reģistriem, lai identificētu fiktīvās laulības, kā arī gatavojas ieviest detalizētāku jaunā pāra iztaujāšanu. Pašlaik reģistrētāji uzdod tikai dažus jautājumus, kā laulājamo vārdus un dzīves vietu.
Īrijas policija sākusi plašu operāciju, vēršoties pret pēdējos gados strauji pieaugošu fiktīvo laulību skaitu starp nelegālajiem imigrantiem no Āzijas un sievietēm no Austrumeiropas. Īrijas policija atklājusi virkni grupējumu, kas vervē austrumeiropiešu līgavas, kas ir ES pilsones, un pārdod viņas neeiropiešu vīriešiem, lai pēc laulību noslēgšanas viņi iegūtu uzturēšanās atļaujas Īrijā.
Noziedznieki savervētās sievietes uzdod kā fiktīvu kompāniju darbinieces, lai apmierinātu Īrijā noteiktās prasības, ka eiropiešiem jābūt nodarbinātiem tajā valstī, kurā viņi vēlas apprecēties.
Sievietes parasti tiek savervētas nabadzīgākajās austrumu bloka valstīs, un tām tiek piedāvāta naudas kompensācija. Laulību organizēšanas starpnieki no līgavaiņa pieprasa līdz 10 000 eiro (7028 latus) par līgavu, savukārt sievietēm parasti tiek maksāti daži tūkstoši eiro. Īrijas policija arī atklājusi vairākus gadījumus, kuros laulības noslēgušāssievietes apgalvoja, ka viņas uz Īriju atvilinātas ar citādiem solījumiem. Lai noslēgtu laulības Īrijā, pārim trīs mēnešus pirms plānotajām laulībām jāreģistrējas dzimtsarakstu birojā.
Īrijas policija atklājusi, ka meitenes, kas Īrijā ieradušās no Latvijas, lai kopā ar potenciālo līgavaini reģistrētos gaidāmajām laulībām, pēc dokumentu aizpildīšanas pamet valsti. Kad policisti apmeklē dokumentos ierakstītās adreses, viņi bieži atklāj, ka meitenes atgriezušās Latvijā, "apciemojot ģimeni". Uz laulību ceremonijas laiku meitenes parasti ir atgriezušās.
Lielākajai daļai jauno sieviešu, kas iesaistās šādās laulībās, ir ļoti slikti materiālie apstākļi, norāda Īrijas policija. Meitenēm parasti tiek piedāvāti 2000 eiro (1406 lati) skaidrā naudā, kā arī tiek segtas lidojuma un uzturēšanās izmaksas.
Taču, iesaistoties šādā darījumā ar organizētās noziedzības grupējumu, pastāv liels risks, ka meitene, ierodoties Īrijā, var tikt pakļauta piespiedu prostitūcijai vai ieslodzīta jaunā vīra mājās, piespiedu kārtā kļūstot par īstu sievu, brīdina policija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!