Game over. Vai tiešām tik daudz cilvēku Latvijā vēlas šķirties?  (21)

Beidzot, beidzot, beidzot

No otrdienas bezstrīdus šķiršanās gadījumā laulību varēs šķirt pie jebkura zvērināta notāra Latvijā. Laila (21) šo brīdi gaida ar nepacietību. Tieši tad viņa cer uzsākt ātru un nesāpīgu laulības šķiršanas procedūru pie notāra. Lailas laulību pieredze bijusi nepieklājīgi īsa - tik vien kā viens gads (pavisam kopā būšana ilgusi divus gadus). Bet ar to ir pieticis. Vīrs (24) izrādījies vardarbīgs, un Laila vairs nevēlas dzīvot ar vīrieti, kas viņu regulāri ieklapē. Brīnumainā kārtā arī vīrs atzīst savu fiasko un neiebilst laulību šķiršanai. Abiem pēdējo mēnešu laikā jau izveidojušās jaunas attiecības ar jauniem partneriem. Laila uzskata - tā kā strīdu par un ap šķiršanos nav, arī liekas naudas nevienam nav, tad šķiršanās pie notāra ir vienkārši ideāla iespēja.

"Jau pirms laulībām man bija nojauta, ka īsti labi nebūs, bet padevos spiedienam. Biju stāvoklī un visi apkārt spieda - precies, precies. Te nu ir rezultāts - game over. Visādi centos, bet sišanu vīram piedot nespēju," tā stāsta jaunā sieviete. Laila arī uzsver, ka nezina, kam ir jānotiek, lai viņa laulību ostā iestūrētu vēl kādu reizi.

"Uzskatu, ka nevajag mākslīgi mēģināt turēt kopā attiecības, kuras ir izbeigušās dabiski - izdzisušas, izplēnējušas - kā nu kurš to sauc," savu vēlmi šķirties pamato Jānis (51). Savulaik viņš apprecējies jau pusmūžā, taču nu 10 gadus ilgusī laulība mirusi dabiskā nāvē. Arī Jāņa bijusī otra puse neiebilst, tas visu atvieglo. "Apzinos, ka laulība bija mana kļūda, jo es biju tas, kas pirmais 2000.gadā piedāvāja precēties. Nebija tādas dzīves pieredzes, vajadzēja nopietnāk testēt saderību - septiņas reizes nomērīt un tad griezt. Es to neizdarīju, tagad mācīšos no savām kļūdām." Arī Jānis atvadīties no precēta vīra statusa grasās ar notāra starpniecību.

 "Iespējams - pastiprināta interese saistāma ar to, ka šķiršanās nenotiek varas kabinetos - tiesās, bet komfortablākos un cilvēciskākos apstākļos - notāra kabinetā. Cilvēkus atbrīvo "tiesas ne-klātbūtne" - varbūt te slēpjas atrisinājums, bet tas viss vēl ir jāpēta." spriež Notāru padomes rīkotājdirektore V.Piziča. Kaut arī pētījumu vēl nav, šim viedoklim piekrīt sociālantropoloģe Karīna Vasiļevska, kas uzsver, ka cilvēkiem nepatīk, ja viņu dzīves privātākie jautājumi tiek risināti varas organizācijā - tiesā - un ja kāds nosaka, kas notiks ar viņu personisko dzīvi. "Bet pie notāra gandrīz katrs reiz dzīvē ir bijis, un šī vide tā nebaida. Svarīgs, protams, arī naudas jautājums. Tas varētu ko izskaidrot".

M.psych., psihoterapeite Benita Griškeviča piekrīt tam, ka cilvēkiem netīk mērot ceļu uz tiesu: "Tiesa mūsu uztverē saistās ar noziegumu un sodu, aiziet pie notāra ir daudz vienkāršāk. Lai arī iepriekš ir bijusi iespēja šķirties bezstrīdus kārtībā, sava loma lielajā interesē tagad varētu būt tam, ka cilvēki līdz ar ziņu par jauno kārtību varbūt vispār pirmo reizi tā īsti sadzirdējuši par iespēju šķirties vienojoties un ir vairāk informēti par pašu šķiršanās procesu, viņiem ir skaidrāks priekšstats par izmaksām."

Tikmēr notāri gatavojas jaunajam darba cēlienam. "Katras ģimenes iziršanas gadījums ir ļoti individuāls un sarežģīts ne tikai laulātajiem un bērniem, bet arī vecvecākiem, radiem, draugiem. Tāpēc, laulības šķiršanas praksi uzsākot, Latvijas Zvērinātu notāru padome apkopos jautājumus un neskaidrības, lai gādātu par notāru prakses saskaņošanu, nepieciešamības gadījumā sniedzot ierosinājumus prakses pilnveidošanai," uzsver padomes priekšsēdētāja Sandra Jakušenoka.

Nevienam vieglāk nepaliks

Nav taisnība, tiesas joprojām paliks pārslogotas. Jaunā šķiršanās kārtība nebūs nekāds lielais atvieglojums, jo šķiršanās lietās tomēr dominē strīdīgie scenāriji - cilvēki nespēj sadalīt bērnus un mantu un vienoties par svarīgiem nosacījumiem, tāpēc laulības dominējoši joprojām tiks šķirtas tiesās - tā apgalvo Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa kancelejas vadītāja Vija Ratniece. Viņa pauž pārsteigumu par cilvēku lielo interesi šķirties ar notāru starpniecību. Statistikā tas gan ieviesīšot korekcijas un šķirto laulību skaits acīmredzot šajā gadā pieaugšot, taču V. Ratniece uzskata, ka šis sākotnējais vilnis drīz noplaks. Tāpat viņa paredz, ka arī bezstrīdus šķiršanās var neglābt no tiesu darbiem, ja nesaskaņas atklāsies vēlāk - lieta tā vai tā nonāks tiesā.

Iespēja izšķirties ātrāk un lētāk vienus iepriecina, citus sadusmo. Vai šajā laikā, kad valda ģimenes vērtību krīze, un dzimstība ir tik zema, vēl vajag atvieglot došanos katram savā virzienā? Psihoterapeite Benita Griškeviča uzsver, ka apgrūtināta vai atvieglināta šķiršanās nevar būt instruments cilvēku attiecību regulēšanā. Valsts varai ir pieejami daudz efektīvāki paņēmieni ģimenes stiprināšanai un dzimstības veicināšanai nekā šķēršļi šķiršanās procesam. "Tie var radīt tikai lielāku to cilvēku skaitu, kas dzīvo neskaidrā statusā un nesakārtotās attiecībās, bet tas neko labu neveicina. Varam baidīties no tā, ka pieaugs vieglprātīgi un nelaimīgi šķirtu cilvēku skaits, un tikpat labi varam domāt par to, vai cilvēku priekšstati par smagnēju šķiršanās kārtību nav veicinājuši lēmumu nenoslēgt laulību vispār".

Samierināšanās laiks - bezjēga vai iespēja?

Jaunā kārtība paredz arī saīsinātu samierināšanās laiku - vienu mēnesi visos gadījumos. Tas nozīmē, ka 1.februārī neviens vēl netiks šķirts. Šajā 30 dienu termiņā vienam vai abiem laulātajiem ir tiesības rakstveidā atsaukt iesniegumu par laulības šķiršanu. Atsaukums nedrīkst saturēt jebkādus nosacījumus. Atsaukuma saņemšanas gadījumā zvērināts notārs izbeigs laulības šķiršanas lietu un tā vairs nebūs atjaunojama. Lietas izbeigšana nav šķērslis jaunas lietas uzsākšanai vēlāk, tā vēstī Notāru padome.

"Es, protams, ceru, ka vīrs nepārdomās. Katrā ziņā tas visu ļoti sarežģītu," spriež Laila un secina, ka tādā gadījumā neatliks nekas cits kā iet tiesas ceļu. Tāpat domā šķirties gribētājs Jānis. Tātad viņu gadījumā nav pamata satraukumam, ka jaunā kārtība tikai veicinās šķiršanās skaita pieaugumu valstī, kur laulība un ģimene jau tā nav sevišķi augstā cieņā. Šie cilvēki šķirsies jebkurā gadījumā. Tam piekrīt sociālantropoloģe K.Vasiļevska - nedomāju, ka jaunā šķiršanās kārtība kā īpaši veicinās šķiršanos vai atstās kādu negatīvu iespaidu uz dzimstības rādītājiem. Nav jēgas saistīt tos, kas vairs nevēlas būt saistīti, bet te tiešām būtu jāveic kāds pētījums," spriež Vasiļevska.

Domāju, ka samierināšanās vai iesnieguma atsaukšanai dotais laiks viens mēnesis ir pietiekams, lai novērstu gadījumus, kad cilvēki šķiras neapdomīgi vai pieņem neinformētu lēmumu. Tomēr, atvieglojot šķiršanās procedūru, būtu svarīgi, lai pieaugtu sabiedrības informētība par citiem konfliktu risināšanas veidiem - psihoterapiju vai mediāciju, uzsver B.Griškeviča.

Tikmēr tiesas turpinās piemērot trīs mēnešu samierināšanās laiku, kas atsevišķos gadījumos var tikt pagarināts līdz sešiem mēnešiem. "Ne pārāk bieži, bet cilvēki šajā laikā tiešām mēdz mainīt domas un atsauc šķiršanos. Ir bijis, kad vienā lietā samierināšanās laiks tiek noteikts vairākkārtīgi. Taču, ja redzams, ka glābt nevar neko, tad piemērot šo laiku ir bezjēdzīgi," spriež Zemgales priekšpilsētas tiesa kancelejas vadītāja V. Ratniece.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2009.gadā Latvijā šķirts 51% noslēgto laulību, vidējais šķirto laulību ilgums bijis 13,7 gadi. Par pērnajā gadā noslēgtajām un šķirtajām laulībām dati vēl nav apkopoti.

Februāris ir gandrīz klāt. Cik daudzām laulībām iestāsies juridiski noformēts game over?