Ar meitenēm par sievietei svarīgāko: mediķus biedē jauniešu nezināšana  (26)

Nav ar ko parunāt
 "Jā, internets ir pārpilns ar padomiem un informāciju, bet bieži tā ir grūti sagremojama vai pat neuzticama. Tas ir kā nepratējam mēģināt lasīt itāļu valodā,"  saka ārste - ginekoloģe Anita Dresmane, kas ir viena no projektā iesaistītajām ārstēm. Ārstu prakses "Quartus" ginekoloģes atsaukušās pacientu biedrības "Dzīvības koks" aicinājumam aci pret aci tikties ar vidusskolniecēm un runāt par to, kas jaunietes baida, satrauc un ir neskaidrs. Aicinājumam atsaukušās nebūt ne visas skolas, bet to bijis pietiekami daudz.

Šokējoši jautājumi
Kaut arī ārstes saprot, ka tas ir tikai piliens jūrā, savu iespēju robežās viņas centušās skaidrot, stāstīt, iedrošināt. Lekciju laikā iezīmējusies izteikta atšķirība tajā, kas satrauc un ir neskaidrs parasto vidusskolu jaunietēm, un kas - profesionālās izglītības iestāžu audzēknēm. Vidusskolās dominējuši jautājumi par kontracepciju un sievietes veselību; jautājumu par grūtniecību faktiski nav bijis. Toties profesionālās izglītības iestādēs tikpat vecu meiteņu vidū bijis daudz jautājumu par grūtniecību. Grūtnieces sēdējušas arī klausītāju vidū seminārā. Profesionālajās skolās uzdoti tādi jautājumi, kādi nav dzirdēti vidusskolā. "Kā var palikt stāvoklī, lai vīrietis nezina? Ja es ieliešu makstī vīrieša spermu no prezervatīva, vai es varēšu palikt stāvoklī? Jo viņš ir maksātspējīgs un es to gribu," šādu konkrētu jautājumu uzdevusi kāda 16 gadus jauna meitene. Bija jautājumi, cik var smēķēt un dzert grūtniecības laikā? "Visvairāk mani izsita no sliedēm jautājums - ko darīt, ja makstī ir saplēsta pudele?" stāsta cita projektā iesaistītā ginekoloģe Anita Dresmane. Tas viss, dakteresprāt, par daudz ko liecina - profesionālo skolu meitenes bieži ir jau prom no ģimenēm un dzīvo savu atsevišķo dzīvi kaut kur kopmītnēs vai kur citur, un viņām bieži trūkst atbalsta un pamatzināšanu par sievietes veselību un dzimumdzīvi. "Viena avārijas kontracepcijas tablete maksā 10 latus. Protams, ka viņām šādas naudas nav, tas varbūt ir pat divu nedēļu budžets. Un puiši viņām, visticamāk, ir tādi paši. Un skola vai kāds cits viņus var uzraudzīt, cik grib. Viņi vienmēr atradīs iespēju izdarīt to, kas viņus interesē,"  saka Dresmane. Sarunas liecinājušas, ka atšķiras arī dzimumdzīves uzsākšanas laiks - vidusskolā tie varētu būt vidēji 17 gadi, profesionālajās skolās - 15 gadi.

Ginekologs - uzšķērdējs?
Vidusskolas vecums ir laiks, kad jaunietēm ir ļoti dažāds pieredzes un informētības līmenis. Vispateicīgākā auditorija šādam semināram bijušas desmitās klases. Tās ir meitenes, kurām jau ir sakāpināta interese par dažādām lietām, bet reālas pieredzes varbūt vēl nav, tāpēc te sastaptas daudzas dzirdīgas ausis. Vecākām meitenēm jau bijuši konkrēti un specifiski jautājumi. Ir skaidrs, ka skolniecēm ir ļoti daudz baiļu - bail izstāstīt mammai, bail iet pie ārsta, bail uzticēties. Izrādījies - arī šajā informācijas laikmetā ginekologa apmeklējums ir kaut kas tik ļoti mītiem un bailēm apvīts. Ārstes vēl joprojām sastopas ar 22 līdz pat 24 gadus jaunām sievietēm, kas šī speciālista kabinetā nekad nav bijušas. Tāpēc semināros nācies skaidrot, ka tur neviens uzšķērsts netiek un nekas tik briesmīgs tur nenotiek, visi paliek dzīvi.

Dzemdes kakls padusē
Atklājies, ka daudzas jaunietes joprojām vispār neizprot - kas īsti ir mēnešreizes un kas tajā laikā sievietes organismā notiek. "Ja atklājas, ka meitene vispār nezina, kur viņai ir dzemdes kakls, tad ir grūti turpināt kaut ko stāstīt par analīžu veikšanu un nepieciešamību un tā tālāk," stāsta Dresmane. Viņas kolēģe Baranovska piekrīt, jo ir zināms, ka uz šo jautājumu nespēj atbildēt arī pieaugušas sievietes. Biedrība "Dzīvības koks" kādā aptaujā par dzemdes kakla vēzi lūgusi sievietēm atbildēt uz jautājumu, kur tad tas dzemdes kakls īsti ir, un to zinājusi tikai daļa aptaujāto. Dažām licies, ka tas ir kaut kur īstā kakla rajonā, citām  - zem rokas.... Tātad - ja mamma nezina, kas tas ir un kur, no kurienes meitai to zināt?

No skolām - uz augstskolām.
Ārstes vērš uzmanību uz to, ka šo lekciju klausītājas bija meitenes, taču puišiem līdzīgu pasākumu nav. Protams, meitenēm kā topošajām mātēm skaidrot šos jautājumus it kā ir aktuālāk, taču jaunu vīriešu izglītošana mūsu valstī ir atstāta novārtā. Acīmredzams esot arī tas, ka veselības mācība skolā nav līmenī. Aktīvu darbu savā lauciņā veic organizācija "Papardes zieds", taču acīmredzot ar to nepietiek. No visām apbraukātajām skolām dakteres tikai vienā skolā sastapušas skolotāju, kas par līdzīgiem jautājumiem esot runājusi savā klasē audzināšanas stundā, jo skolēni viņai to vaicājuši.

Ārstes konstatējušas, ka jaunajiem cilvēkiem kopumā pietrūkst viegli saprotamas un pieejamas informācijas - pie ģimenes ārsta ir rinda un nav uzticības, mammai vispār neko nedrīkst stāstīt, varbūt šo lomu varētu uzņemties skolas medmāsa, bet atbaida konfidencialitātes neievērošana .... Kas atliek?

Tā kā šai nezināšanai un neinformētībai ārstes īsti neredz galu, plānots, ka ar līdzīgu lekciju kursu nākamgad varētu startēt ne tikai vidusskolās, bet arī augstskolās, kur to varētu piedāvāt pirmo kursu studentēm. Jo vēl pirms pāris gadiem līdzīgā pasākumā Latvijas Lauksaimniecības universitātes lielajā zālē nav bijis brīvu vietu.