f64_inflacija_11025_002
Foto: F64

Jautājums: Esmu nonākusī varētu teikt strupceļā, es aizgāju no vīra pie cita vīrieša, kas mani lutina un sniedz man to, ko vīrs man nav devis. Vīrs kādreiz mani tikai noniecināja un nenāca pretim arī naudas ziņā, jo man ir savi kredīti un vēl es maksāju gan par elektrību, telefonu. Ir bijušas reizes, ka man ir pietrūcis naudiņas, lai aizbrauktu uz darbu un, protams, paprasīju vīram. Viņš nedeva, tāpēc vairs arī viņam neesmu prasījusi, labāk es aizņemšos no kāda, nekā prasīšu viņam. Bērniem viņš arī īpaši naudas nav devis pusdienām, es pat pēdējos santīmus esmu atdevusi.

Vienmēr ir bļaustījies, kur es to naudu liekot. Es taču esmu sieviete un man ir arī savas vajadzības, un vēl bērniem ir vajadzības un tā mana alga ir vienmēr ir iztērēta.

Iepazinos ar citu vīrieti  pirms 5mēnešiem, kurš mani lutina gan ar dāvanām, ziedi man ir gandrīz katru dienu. Man ir ļoti labi ar šo vīrieti, bet vīrs vēlās mani atpakaļ un saka, ka ir mainījies un ka tā vairs nebūšot, kā bijis. Viņš saka, ka ir atzinis savas kļūdas un ka ļoti mani mīl un palīdzēšot it visā, lai es tikai atgriežoties.

Ir jau noteikts arī šķiršanās datums, lai mēs izšķirtos. Bērni ir izlēmuši palikt pie viņa, jo nevēlas mainīt skolu un es esmu tam piekritusi, bet, kad ir man brīvdiena, braucu pie bērniem. Es jau gribētu vīram ticēt, jo man pietrūks gan bērni, gan māja, kas kopīgi ir iekārtota, bet es neticu vīram, jo tas jau mums ir jau pāris gadus. Vīrs mani mīļvārdiņu vietā ir saukājis dažādākos vārdos, protams, nepatīkamos, un ir teicis, ka es viņam neesmu vajadzīga. Tiklīdz sāku dzīvot ar citu vīrieti - viss ir ar vīru mainījies, viņš ir mīļš un vēlās, lai atgriežos un bērniem arī neko nežēlo. Es gribu atgiezties, bet nav ticības un arī negribu sāpināt vīrieti, ar kuru dzīvoju kopā un arī jau gaidu no viņa bērniņu. Vīrs par bērniņu arī zina un ir pat gatavs ņemt atpakaļ mani ar cita bērnu, lai tik es atgriežos. Es nezinu, ko lai dara, esmu ļoti apjukusi un varbūt pārsteigusies ar aiziešanu no vīra, es nezinu..... Varbūt varat kādu padomu dot, kā man rīkoties?

Ar cieņu Indra.

Atbild psihoterapeite Benita Griškeviča (konsultācijas Brīvības ielā 37, pieteikšanās pa telefonu 29204920 vai e-pastu benita@psihodinamika.lv):

Atbilde: Kad jūtaties kā strupceļā un ir emocionāli smagi, vēlēšanās, lai kāds parāda izeju un piedāvā labu risinājumu, ir saprotama. Tomēr Jūsu dzīve ir Jūsu dzīve un neviens cits no malas nevar zināt, kas Jums būtu labs un piemērots risinājums un kam Jūs esat gatava šobrīd. Tas, ko varat sagaidīt no citiem, ir skatījums uz Jūsu situāciju un iespēja kopā paraudzīties uz lietām, kas nomāc, satrauc vai biedē.

Jūs esat sarežģītā situācijā, jo daudz kas notiek vienlaikus - atvadas no ģimenes un mājas, jaunas ģimenes veidošana, vīra gatavība mainīties. Pārmaiņas ir  bijušas straujas un tāpēc varbūt pietrūkst distancēta skatījuma par to, kas notika pirms diviem gadiem, kādēļ vīrs mainījās un ar ko jūs kā pāris netikāt galā. Plāns par kopīgu nākotni var balstīties uz iepriekšējās pieredzes apjēgšanu un norunām par katra atbildību ģimenē, kā arī lēmumu par katra finansiālo ieguldījumu ģimenes budžetā. Tas attiecas arī uz jaunajām attiecībām un ir svarīgi saprast, kā un kādēļ Jūs pieļāvāt pret sevi tādu attieksmi, par kuru rakstāt. Atvainošanās un kļūdu atzīšana ir emocionāli patīkama lieta, tomēr tas nav pietiekami drošs pamats, lai uz tā balstītu nākotni ikdienā. Ir nepieciešama sadarbība, attiecību kopšana un katra gatavība personības izaugsmei.

Jūsu emocionālie spēki, tāpat kā ikvienam,  ir ierobežoti, un Jūs nevarat kontrolēt un ietekmēt visu, kas notiek, turklāt ļoti svarīgi lēmumi jau ir pieņemti. Tāpēc būtu saprātīgi koncentrēties uz prioritātēm. Kas ir svarīgākais patlaban notiekošajā? Loģiska atbilde būtu - attiecības ar bērniem un viņu intereses. Viņu dzīvē ir zināma stabilitāte, un tas ir labi. Vīra iesaistīšanās bērnu audzināšanā varētu sniegt Jums drošību, ka bērnu vajadzības tiks apmierinātas. Ilgāks laiks un pacietība būs vajadzīga, lai Jūs  tiktu galā ar savu nedrošību un vainas izjūtu.  Jūsu šaubas par lēmuma pareizību vieš tas, ka redzat savu vīru tādu, kādu droši vien to vēlējāties redzēt laulības smagajā laikā. No ārpuses var izskatīties, ka Jūs izjaucāt ģimeni un varat maldīgi domāt, ka vienīgā atbildīgā par šādu notikumu gaitu esat Jūs viena, kaut patiesībā tā bija ģimenes krīze.

Pārmaiņas mūsu dzīvē reti kad notiek harmoniskā un nesāpīgā veidā. Sirdsmiers var neatnākt vienā mirklī, parakstot šķiršanās dokumentus vai nolemjot atgriezties. Jums ir smagi tāpēc, ka Jūsu dzīve mainās, Jūs gaidāt šķiršanos un bērni nav ar Jums kopā, bet Jūsu situācijā nesāpīgi risinājumi vairs nav iespējami, tāpēc saprātīgi būtu nepieņemt impulsīvus lēmumus, bet dot sev laiku adaptēties tajā situācijā, kādu esat izveidojusi šobrīd.

Jūsu jaunās attiecības ir attīstījušās strauji, un ar jauno partneri Jūs vieno gaidāmais mazulis. Tomēr Jūsu stāstā nav dzirdams, kāda loma pārdomās par iespējamiem risinājumiem būtu jaunajam partnerim. Vai viņam būtu pieņemami, ka viņa bērnu audzina svešs vīrietis? Cik lielā mērā iesaistāt viņu, pieņemat atbalstu un sadarbību Jums emocionāli smagā laikā?  

 

Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu speciālista e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt tekstu. Speciālistu ieteikumiem ir tikai izglītojošs raksturs, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!