Jautājums: Ar savu meiteni kopā esam aptuveni 4 gadus. Viņai pirms manis ir bijuši vairāki puiši, man gan viņa ir tikpat kā pirmā īstā, līdz tam nopietnu attiecību nebija. Tagad, kad sākam domāt par bērniņu, mani pārņem pamatīgas bailes. Ne jau no atbildības un pienākumiem bērnam piedzimstot, bet no tā, ka es visu laiku iekāroju citas sievietes. Un, manuprāt, tā citu sieviešu gribēšana ir pārspīlēti slimīga.
Runāju ar draugiem par šo, citi saka tas ir normāli, jāsakož zobi un jāturas vai arī jālaiž pa kreisi. Un ir tādi, kas atzīstas, jā, laiž pa kreisi, jo savādāk nav iespējams. Citi saka, ka nav tik grūti, vajag daudz mīlēties ar savu sievieti. Nu jā, mums, kā jau nedaudz apsūnojušam pārim, ir ar to problēmas. Un vispār, tas jau arī daudz nepalīdz. Tāpat nākamā dienā es skatos uz visiem meteņu dupšiem un domāju visādas neķītras lietas.
Es neticu īstai mīlestībai no vīrieša puses, es vispār uzskatu, ka normāls (fiziski/psihiski vesels) vīrietis nav spējis iekārot tikai vienu savējo sievieti. Viņš vienmēr gribēs citas, tikai man diemžēl tas sagādā pamatīgas mokas. Esmu apsvēris izstāstīt šo situāciju savai draudzenei un vienkārši aiziet no viņas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!