Pirmo reizi par seksuālo fetišismu, kā par psihisku novirzi sāka runāt 19.gadsimta beigās, kad psihologs Alfrēds Binets (Alfred Binet) aprakstīja šo izpausmi kādā no saviem rakstiem. Ar seksuālo fetišismu viņš domāja seksuālu aizraušanos, satraukumu, kuru cilvēks izjūt pret nedzīvu priekšmetu.
Pēc tam, jau 20.gadsimtā (1912.gadā), psihiatrs Ričards fon Krafts-Ebings (Richard Freiherr von Krafft-Ebing), kurš, starp citu, arī ieviesa terminus "sadisms" un "mazohisms", mazliet paplašināja seksuālā fetišisma jēdzienisko izpratni, pievienojot tai skaitā, kā iespējamos fetišus, ķermeņa daļas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit