- Atā, sazvanīsimies, - ierastā buča uz vaiga. Un lūk, jau pusdienlaiks, bet viņš vēl nav man piezvanījis. Telefons klusē. Bailēs nokavēt svarīgo ņemu to līdzi tualetē un vannas istabā, pārbaudu, vai viss ir kārtībā. Vai ir skaņa, vai viņš nav atvienojies, vai ir sakars. Un sakars ir! Bet dzīves nav! Es tik gaidu un gaidu....
Kādēļ gan viņš, aizejot vakar nepateicis, ka piezvanīs tieši deviņos trīsdesmit, es nemocītu sevi veselu dienu. Un tieši deviņos divdesmit piecās sāktu uztraukties.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit