- Atā, sazvanīsimies, - ierastā buča uz vaiga. Un lūk, jau pusdienlaiks, bet viņš vēl nav man piezvanījis. Telefons klusē. Bailēs nokavēt svarīgo ņemu to līdzi tualetē un vannas istabā, pārbaudu, vai viss ir kārtībā. Vai ir skaņa, vai viņš nav atvienojies, vai ir sakars. Un sakars ir! Bet dzīves nav! Es tik gaidu un gaidu....
Kādēļ gan viņš, aizejot vakar nepateicis, ka piezvanīs tieši deviņos trīsdesmit, es nemocītu sevi veselu dienu. Un tieši deviņos divdesmit piecās sāktu uztraukties.
Bet ja nu viņš vispār nepiezvana? Ja nu viņam tā ir nenozīmīga, nejauša tikšanās, viena no daudzām, par kurām aizmirsti uzreiz pēc šķiršanās? Bet, ja nu...?
Piezvani! Piezvani taču beidzot! Ļauj man atviegloti nopūsties un atslābināties. Man tagad pat nav svarīgi, kā viss ir pagājis. Slikti vai labi. Es pieņemšu jebkuru rezultātu. Es izdomāšu, ar ko sevi mierināt sakāves gadījumā. Tikai neklusē!
Pazīstamas sajūtas? Man arī! Ne reizi vien esmu saskārusies ar šādām izjūtām. Kāpēc mani tā satrauc šis jautājums: "piezvanīs vai nē?" un vai tieši tas vienmēr mani satrauc?
Kādēļ gan viņš nezvana?
- Viņš ir apvainojies.
- Viņš mani nemīl, neesmu iepatikusies, atstāju viņu vienaldzīgu, viņam ir vienalga.
- Es kaut ko nepareizi izdarīju mūsu tikšanās reizē.
- Es kaut ko ne tā pateicu. Un tā tālāk ar nenozīmīgām variācijām.
Kādēļ gan mēs tā domājam?
Vēlamies būt interesantas, pievilcīgas - tā ir sievietes galvenā vēlme. To paredz viņas daba. Protams, viņas dzīve -ir ne tikai centieni iepatikties vīrietim, tā ir daudz plašāka - panākumi, karjera, radošā realizācija, pašapziņas augšana, pilnveidošanās utt. Bet tomēr pašas dziļākās, slēptākās vēlēšanās ir saistītas tieši ar mīlestības vēlmi.
Un reti kurai no mums ienāk prātā vienkārša, banāla lieta, ka visbiežāk viņa klusēšanas cēlonis:
- Viņš bija aizņemts ar svarīgām lietām.
- Viņš vienkārši aizmirsa, vai bija noguris.
- Viņam beidzās telefona karte vai izlādējās telefons.
- Viņš pazaudēja jūsu telefona numuru.
- Viņš nepiešķir tādu ārkārtīgu nozīmi vienkāršam zvanam, kā jūs.
Piedodiet viņam! Viņa smadzenes, atšķirībā no jūsu, ir aizņemtas arī ar citām vitāli svarīgām lietām, bez pārdomām par tēmu, piezvanīt jums vai nepiezvanīt. Samierinieties ar to un iemācieties gaidīt. Mierīgi un ar cieņu.