Jautājums: Labdien, es gribu padalīties ar savām sāpēm. Es vairāk tā nevaru, mans vīrs ir šausmīgi greizsirdīgs. Vinš neļauj man neko, pat aizbraukt ne pie vecākiem, ne pie vecmammas, ne pie māsas, kur nu vēl pie draudzenēm. Mēs esam jau kopā 10 gadus, no tiem precēti piecus gadus. Bet jo tālāk, jo švakāk. Tagad es dabūju ļoti labu darbu - esmu grāmatveža palīgs, man vajag iet mācīties, lai mani paaugstinātu, bet vīrs jau bļauj - dēļ kam to vajag? Viņš zvana man katru dienu uz darbu un, ja es nevaru viņam atbildēt tad, kad viņš zvana, viņš atkal sāk - ko es nerunājot ar viņu, ko tur darot (bet ko var darīt darbā)? Vienmēr viņš mani baksta - to es izdarīju ne tā un to ne tā, kā viņš gribēja. Palīdziet man lūdzu!
Atbild psihoterapeite Benita Griškeviča (konsultācijas Brīvības ielā 37, pieteikšanās pa telefonu 29204920 vai e-pastu benita@psihodinamika.lv. Konsultēšana skaipā: benita.griskevica):
Atbilde: Palīdzība Jums noteikti ir nepieciešama. Ļoti bieži ir vajadzīgs mērķtiecīgs psiholoģisks darbs, lai ne vien saprastu, bet arī apjēgtu, pārdzīvotu un pieņemtu, ka mūsu rīcības autori esam mēs paši.
Iespējams, ka esat jau saskārusies, piemēram, ar draudzeņu neizpratni - kā pieaugušam cilvēkam var aizliegt braukt pie mammas, kā var atļaut vīram tiktāl Jūs nerespektēt, ka viņš traucē darbā, utt. Jums tādos brīžos var būt izjūta, ka netiekat saprasta un atbalstīta. Tomēr nekādas pārmaiņas nevarēs notikt, iekams Jūs neuzņemsieties pilnu atbildību par saviem lēmumiem un rīcību.
Turklāt ir svarīgi, lai Jūsu atbildība te arī beigtos! Proti, Jūs esat atbildīga par sevi - braukšanu vai nebraukšanu pie mammas, bet neesat atbildīga par sava vīra emocionālo stāvokli. Pašapziņas, pašpaļāvības trūkums, kas izpaužas kā greizsirdība un kontrole pār otru cilvēku, ir psiholoģiska problēma, kuru atrisināt ir viņa paša uzdevums (efektīvs veids - kopā ar psihoterapeitu). Kā redzat, 5 gadi laulība viņu nav padarījuši pārliecinātāku par sevi. Tādēļ ka, pakļaujoties greizsirdīgam cilvēkam, taisnojoties un mierinot viņu, Jūs izdabājat viņa nedrošībai un itin kā neļaujat viņam saskarties ar realitāti. Realitāte ir tāda, ka neviens mums nevar piederēt pilnībā un absolūti, nepastāv nevienas attiecības bez apdraudējuma tās pazaudēt. Tiklīdz Jūs klusībā noticat, ka esat cēlonis vīra neapmierinātībai, kļūst neiespējami likt un ļaut viņam pašam uzņemties atbildību par savām izjūtām un problēmām. Kad vīrs mēģina Jūs kontrolēt, ir saprātīgi atspoguļot viņa nedrošību, bet nesākt taisnoties vai dusmoties. Padomājiet, kā Jūs varētu reaģēt citādāk, lai Jums nebūtu sajūta, ka uzķeraties uz viņa āķa, un visa saruna atkal aiziet vecajās sliedēs. Varbūt talkā varat ņemt humoru?
Ne jau vīra uzvedība un izturēšanās Jūs ierobežo, bet gan tas, kā Jūs pati pret šo viņa uzvedību izturaties. Kā jūtaties, ko domājat, kad viņš Jūs mēģina kontrolēt? Kā rīkojaties, kā reaģējat uz viņu? Un - kāpēc neko nemaināt? Kādā veidā un kādu iemeslu dēļ viņam pakļaujaties? Bailes? No kā un par ko? Ja runa ir par fizisku ietekmēšanu, - meklējiet palīdzību, sākot jau ar interneta resursiem, krīzes telefoniem līdz sadarbībai ar speciālistiem utt. Dažkārt aizdomīgums pastiprinās pārmērīgiem alkohola lietotājiem, tādā gadījumā jāārstē atkarības slimība.
Vīra uzvedība var mainīties tikai tad, ja Jūs mainīsiet savējo. Sākumā viņam jāapzinās, ka greizsirdība ir viņa problēma, nevis Jūsējā. Savukārt, lai mainītos Jūsu uzvedība, jānotiek pārmaiņām Jūsos - jāsajūt savs spēks un pašpaļāvība. Nav tik viegli saredzēt ieguvumus no pakļaušanās un upura lomas, un nepieciešama piepūle un mērķtiecība, lai izvēlētos citus reaģēšanas veidus. Ja esat tik daudzus gadus spējusi saglabāt attiecības, Jums noteikti ir pietiekami daudz spēka arī pārmaiņām.
Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu speciālista e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt tekstu. Speciālistu ieteikumiem ir tikai izglītojošs raksturs, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.